Uz pasākumu tika aicināti jaunatnes lietu speciālisti no visām Latvijas pašvaldībām, lai jaunatnes politikas veidotājiem būtu iespēja satikties ar jaunatnes jomas pētniekiem no Latvijas, Igaunijas un Somijas un padziļināt izpratni par jaunatnes jomas pētniecības norisi un tās ietekmi jaunatnes politikas veidošanā. Tā bija iespēja gan iepazīt labo praksi jaunatnes jomas pētniecībā, gan apzināt sadarbības iespējas starp jaunatnes jomas darbiniekiem un pētniekiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītāja Randa Ķeņģe konferences atklāšanas uzrunā uzsvēra, ka “pētniecība ir jaunatnes jomas navigācija”, tādēļ tai jāpievērš īpaša uzmanība un tai arī regulāri jāiedala finansējums.
“Jaunatnes jomas pētniecībai ar jaunatnes politiku jāsatiekas brīdī, kad ir jāpieņem lēmums un jāspēj iegūtie dati un secinājumi pārvērst rīcībā. Kad pašvaldībai jāizlemj, kādus pakalpojumus jauniešiem attīstīt. Kad jaunatnes darbiniekam jāsaprot, kā sasniegt tos jauniešus, kuri līdz jauniešu centram vai jaunatnes organizācijai nenonāk. Kad valstij jāizvērtē, kur ieguldīt resursus un vai tas, ko esam darījuši, patiešām ir radījis pārmaiņas. [..] Mums nepietiek saskaitīt, cik pasākumu noticis vai cik jauniešu tajos piedalījušies. Mums jāspēj saprast arī, kas jaunietim, jaunatnes darbiniekam un organizācijai pēc šīs pieredzes ir mainījies,” uzsvēra Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras vadītāja Līga Lejiņa.
Pētnieks Gints Klāsons sniedza ieskatu jaunatnes jomas pētniecības attīstībā Latvijā, atklājot vairākus vēstures faktus, kas plašākai sabiedrībai nebija zināmi. Jau 60.gados tika pētīts, kā jaunieši vērtē profesijas, kādus dzīves plānus veido un kas ietekmē viņu profesijas izvēles. Jau toreiz jaunieši bija gan patstāvīgs izpētes objekts, gan iespēja saprast sabiedrības vērtības un sociālo struktūru. No 1983. līdz 1998. gadam pat tika veikts starptautisks longitudināls pētījums, kas atklāj vienas paaudzes pieredzi sabiedrības pārmaiņās. “Pētījums ieguvis neparedzētu vēsturisku vērtību: paaudze, kura skolu beidz padomju sistēmā, pieaugušo dzīvi turpina jau neatkarīgā Latvijā. Tādējādi iespējams vērot gan individuālu pieaugšanu, gan sabiedriskās sistēmas maiņas ietekmi,” norādīja Gints Klāsons.
Starptautisko pieredzes stāstu daļā Somijas jaunatnes pētniecības organizācijas vadošais pētnieks Tomi Kiilakoski iepazīstināja ar jaunatnes pētniecības attīstību Somijā, un Tamperes universitates pētniece Mari Pienimäki izklāstīja divu “action research” pētniecības projektu norisi, pētot jauniešu attieksmi pret klimata pārmaiņām un vajadzību pēc iekļaujošas mediju vides. Savukārt Tallinas universitātes doktorante Mai Pitsner dalījās sava maģistra darba pētījuma secinājumos par uzticēšanās veidošanos darbā ar jauniešiem.
Šie un vēl citi jaunatnes jomas pētnieki no Tamperes universitātes, Tallinas universitātes, Somijas Jaunatnes pētniecības organizācijas un Latvijas Jaunatnes darbinieku asociācijas piedalījās LU IZPF organizētajā starptautiskajā jaunatnes jomas pētnieku koprades seminārā (20.–24.09.2026.), daloties pētniecības pieredzē, pārrunājot jomas aktualitātes un radot iestrādes kopējām publikācijām nākotnē.
Dažādie pētījumi un to rezultāti konferencē iedvesmoja jaunatnes jomas pārstāvjus uz ciešāku sadarbību ar pētniekiem, liekot aizdomāties, ka pētījumi nav tikai reizi gadā apkopota statistika un aptaujas. Tie var būt arī interaktīvi, radoši un līdzdalīgi formāti informācijas ievākšanai, kuras sistemātisks apkopojums un analīze var būt nozīmīgs rīks nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Pēc pieredzes stāstiem jaunatnes jomas pārstāvji “dzīvās bibliotēkas” formātā vēl vairāk iepazina pētnieku pieredzi un tēmas, un pēc tam kopīgās diskusijās definēja jaunatnes jomas vajadzības nākotnes pētījumiem.
Konference notika Erasmus+ sadarbības partnerības projektā “PRO Youth Work”, kura mērķis ir stiprināt darba ar jaunatni atpazīstamību, kvalitāti un profesionalizāciju, paplašinot izglītības iespējas jaunatnes darbiniekiem un veidojot ciešākas saites starp jaunatnes jomas pētniekiem un jaunatnes politikas veidotājiem.
Šobrīd projektā “PRO Youth Work” tiek izstrādāta Latvijā pirmā darba vidē balstīta bakalaura līmeņa pirmā cikla (īsā) studiju programma “Jaunatnes darbinieks”, kurā tiks pievērsta uzmanība arī pētniecībai – tajā viens no daļējās izvēles studiju kursiem būs “Jaunatnes jomas pētniecība un datos balstīta jaunatnes politika”. “Mums ir jāstiprina jaunatnes darbinieku izpratne par pētniecību un jāveicina ciešāka sadarbība ar pētniekiem dažādos formātos, jo jaunatnes darbiniekiem ikdienā ir pieeja ļoti būtiskai mērķa grupai un zināšanām, kas ir nozīmīgas jēgpilnu, datos balstītu nākotnes ieceru veidošanā,” norāda projekta vadītāja Sintija Lase.
Projektu “PRO Youth Work” (2025-1-LV02-KA220-YOU-000362888) finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai finansējošās institūcijas uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.
