2026. gada 26. jūnijā plkst. 16.30 Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātē, 100. telpā, notiks Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes klātienes atklātā sēde, kurā MĀRTIŅŠ PRIEDOLS aizstāvēs promocijas darbu "Sākotnējo attieksmju un domāšanas stilu saistības ar informācijas novērtēšanu tiešsaistē" zinātnes doktora grāda zinātnes doktors (Ph.D.) iegūšanai sociālajās zinātnēs.
Darba vadītājs: profesors, Ph.D. Ģirts Dimdiņš Latvijas Universitāte.
Recenzenti:
- profesors Aleksandrs Koļesovs, Latvijas Universitāte;
- profesors Aleksejs Ruža, Daugavpils Universitāte;
- asociētais profesors Vītauts Jurkuvēns (Vytautas Jurkuvėnas), Klaipēdas Universitāte (Klaipėdos universitetas), Lietuva.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā.
Promocijas darba īss apraksts
SĀKOTNĒJO ATTIEKSMJU UN DOMĀŠANAS STILU SAISTĪBAS AR INFORMĀCIJAS NOVĒRTĒŠANU TIEŠSAISTĒ
Mūsdienu informācijas telpā indivīdi regulāri sastopas gan ar patiesu, gan maldinošu informāciju, kuras izvērtēšanu ietekmē ne tikai informācijas objektīvā kvalitāte, bet arī pašu lietotāju iepriekšējās attieksmes, pārliecības un domāšanas procesi. Promocijas darbā tiek pētīti psiholoģiskie mehānismi, kas ietekmē cilvēku spēju izvērtēt digitālajā vidē pieejamās informācijas patiesumu.
Darbā izmantota vairāku empīrisku pētījumu sērija, apvienojot eksperimentālu dizainu ar kvantitatīvām aptaujām un psiholoģisko mainīgo mērījumiem Latvijas iedzīvotāju un studentu izlasēs. Pētījumi balstās uz klasiskās spriešanas, integrējošās spriešanas, motivētā skepticisma un motivētās spriešanas teorētiskajiem ietvariem, analizējot, kā attieksmju saskanība ar informācijas saturu, informācijas patiesums, argumentācijas kvalitāte, analītiskā un intuitīvā domāšana kā arī emocionālie faktori ietekmē informācijas patiesuma novērtējumu.
Īpaša uzmanība pievērsta jautājumam, kāpēc cilvēki dažkārt uztver kā ticamu informāciju, kas atbilst viņu sākotnējiem uzskatiem, pat ja tā ir nepatiesa vai vāji argumentēta, kā arī kādi faktori veicina precīzāku informācijas izvērtēšanu.
Darbs integrē vairākus konkurējošus informācijas izvērtēšanas teorētiskos skaidrojumus, salīdzinot to spēju izskaidrot cilvēku reakcijas uz patiesu un maldinošu informāciju dažādos tematiskajos kontekstos. Pētījumā tiek analizēta ne tikai informācijas patiesuma, bet arī attieksmju saskanības un argumentācijas kvalitātes mijiedarbība, ļaujot precīzāk izprast, kā veidojas informācijas ticamības novērtējumi. Darbs sniedz vienu no pirmajiem sistemātiskajiem empīriskajiem izvērtējumiem Latvijas informācijas telpā par to, kā indivīdu nostāja politiski un sociāli polarizējošas tēmās un kādi psiholoģiskie mainīgie ir saistīti ar viņu uztveri un patiesuma novērtējumus.
Pētījuma rezultāti liecina, ka informācijas izvērtēšanu būtiski ietekmē attieksmju saskanība ar informācijas saturu. Dalībnieki sistemātiski augstāk novērtē informāciju, kas atbilst viņu iepriekšējiem uzskatiem, neatkarīgi no tās objektīvā patiesuma. Vienlaikus rezultāti parāda, ka cilvēki spēj atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas informācijas, tomēr šī spēja nereti tiek pielietota selektīvi. Tas norāda, ka informācijas izvērtēšanā nozīmīga loma ir gan kognitīvajiem procesiem, gan motivācijai - augstāks analītiskās domāšanas līmenis ir saistīta ar precīzāku informācijas izvērtēšanu un spēju labāk atšķirt patiesu informāciju no dezinformācijas. Savukārt spēcīgas sākotnējās attieksmes un augstāka polarizācija palielina tendenci pieņemt sev saskanīgu informāciju kā patiesu.
Rezultāti sniedz būtisku ieguldījumu sociālās psiholoģijas, kritiskās domāšanas un medijpratības pētniecībā. Darbā iegūtās atziņas var izmantot medijpratības, kritiskās domāšanas un izglītības materiālu izstrādēm, īpaši dezinformācijas un maldinošas informācijas ietekmes mazināšanai sabiedrībā. Pētījuma rezultāti ir īpaši nozīmīgi demokrātisku sabiedrību kontekstā, kur pieaug nepieciešamība stiprināt sabiedrības spēju orientēties sarežģītā un informatīvi piesātinātā digitālajā vidē.
Promocijas darbs balstās uz trim empīriskiem pētījumiem, kuros šie faktori tiek pārbaudīti, lai izvērtētu teorētisko ietvaru, kas skaidro maldinošas informācijas uztveri, noturību un atklātu informācijas apstrādes nianses:
1. pētījums: Priedols, M., & Dimdiņš, G. (2022). Apstiprināšanas nosliece, analītiskā domāšana un emocionālā intensitāte tiešsaistes ziņu virsrakstu izvērtēšanā. L. Daniela (red.), Cilvēks, tehnoloģijas un izglītības kvalitāte, 2022. Rakstu krājums (39.–52. lpp.). Latvijas Universitātes izdevniecība.
2. pētījums: Priedols, M., & Dimdiņš, G. (2023). Maldinošas informācijas izvērtēšana starp pro-ukrainiskiem Latvijas iedzīvotājiem – sākotnējās attieksmes, analītiskās domāšanas un emociju loma. Evaluation of misinformation among pro-Ukrainian Latvians—the role of prior attitude, analytical thinking, and emotions . Frontiers in Psychology, 14, 1165039. doi.org/10.3389/fpsyg.2023.1165039
3. pētījums: Priedols, M., Rubene, Z., Čekse, I., Lastovska, A., & Dimdiņš, G. (2026). Sākotnējās attieksmes kā vārtsargi maldinošas informācijas izvērtēšanā un motivētā skepticisma, analītiskās un aktīvi atvērtās domāšanas loma. Letonika.
Šo pētījumu rezultāti tika prezentēti zemāk norādītajās zinātniskajās konferencēs:
- “Apstiprināšanas nosliece, analītiskā domāšana un emocionālā intensitāte ziņu virsrakstu izvērtēšanā tiešsaistē”, Global Media Education Summit, Vankūvera, Kanāda, 2023.
- “Patiesuma atpazīšanas spēja maldinošas informācijas uztverē ir balstīta drīzāk motivētā skepticismā, nevis analītiskajā vai aktīvi atvērtajā domāšanā”, Latvijas Universitātes 82. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 2024.
- “Uzticēšanās Rietumu un Krievijas sabiedriskajiem medijiem un pārliecības par mūžizglītību ietekme uz maldinošas informācijas par pseidozinātniskiem apgalvojumiem patiesuma izšķirtspēju”, CBSE 2025 (“Converging Paths: The Baltic between East and West”), 16. Baltijas studiju konferencē Eiropā, Kembridža, Apvienotā Karaliste, 2025.
