Akadēmiskais centrs
 | 2021. gada 30. jūnijā Latvijas Universitātes (LU) Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātajā sēdē tika aizstāvēts MARIKAS BĒRTULES promocijas darbs „Bērnības vardarbības pieredze, disociācijas un depresijas simptomi saistībā ar suicidalitāti un suicīda mēģinājumiem”. |
Darba vadītāja: Profesore, PhD., Sandra Beatrice Sebre (Latvijas Universitāte)
Recenzenti:
- profesore, Dr. psych. Baiba Martinsone (Latvijas Universitāte)
- vadošā pētniece, Dr. psych. Jeļena Koļesņikova (Rīgas Stradiņa universitāte)
- profesors, Ph.D., Evaldas Kazlauskas (Viļņas Universitāte).
Pētījuma novitāte
Pētījuma novitāte ir saistīta ar piecu galveno mainīgo - suicīda mēģinājuma skaita, suicidalitātes, depresijas simptomu, disociatīvo traucējumu simptomu un bērnības vardarbības pieredzes – savstarpējo saistību izpēti. Promocijas darbā tiek analizētas šīs saistības attiecībā uz disociācijas simptomu grupām (absorbcija, amnēzija un depersonalizācija/derealizācija) un vardarbības veidiem (fiziska, emocionāla un seksuāla vardarbība). Veikta šo mainīgo savstarpējo saistību pārbaude respondentu grupā ar diagnosticētu depresiju, kā arī iegūto rezultātu salīdzināšana ar respondentu grupu bez diagnosticētām psihiskām saslimšanām. Papildus pētījuma laikā tika adaptētas divas aptaujas (Epidemioloģijas pētījumu centra depresijas skala (EPCD-R skala) (Bērtule, & Melne, 2018) un Disociācijas daudzdimensionālā aptauja, sestā versija (DDA-6) (Bērtule, & Koļesovs, 2019)), kuras iespējams izmantot klīniskajā darbā un pētniecībā.
Pētījuma galvenā būtība
Pētījumi apliecina, ka daļai pacientu ar depresiju ir paaugstināti disociatīvo simptomu rādītāji, kas savukārt ir saistīti ar vardarbības pieredzi. Ir kosntatēts arī, ka gan depresija, gan disociācija un vardarbības pieredze ir suicīda mēģinājumus un suicidalitāti prognozējoši faktori. Iepriekš ir pārbaudītas un konstatētas saistības starp atsevišķiem šājā pētījumā apskatītajiem faktoriem, tomēr līdz šim ir reti pētīti piecu un vairāk faktoru kopsakarības.
Šī pētījuma mērķis bija pārbaudīt saistības starp suicīda mēģinājumiem, suicidalitāti, depresijas simptomiem, disociatīvo traucējumu simptomiem, bērnības vardarbības pieredzes veidiem (emocionālā, fiziskā un seksuālā vardarbība), kā arī pārbaudīt suicīda mēģinājumus un suicidalitāti prognozējošos faktorus un iespējamo pētījuma mainīgo mediācijas efektu. Tāpat arī pētījuma mērķis bija pārbaudīt disociatīvās depresijas apakštipa pastāvēšanu.
Pētījuma rezultāti un nozīmīgums
Rezultāti rāda, ka visi pētījuma mainīgie, izņemot disociatīvo absorbciju un depersonalizāciju/derealizāciju bija augstāki respondentu grupā ar depresiju. Regresiju analīzes rezultāti norādīja, ka vispārējā respondentu grupa suicīda mēģinājumus prognozē seksuāla vardarbība un disociatīva amnēzija. Savukārt strukturālā vienādojumu modeļa (SEM) analīzes rezultāti norāda, ka abās grupās pastāv sarežģītas visu pētījuma mainīgo saistības. SEM analīzes rezultāti norāda, ka emocionālā vardarbība bija saistīta ar disociāciju, kas savukārt bija saistīta ar depresiju. Depresija savukārt prognozēja suicidalitāti. Depresijai bija pilns meditējošs efekts starp disociāciju un suicidalitāti vispārējā respondentu grupā un daļēji meditējošs efekts respondentu grupā ar depresiju. Tika konstatēts, ka respondentu grupā ar depresiju seksuālā vardarbība tieši prognozē depresiju un suicidalitāti. Klāsteru analīzes rezultātā tika apstiprināts disociatīvās depresijas apakštips respondentu grupā ar depresiju.
Iegūtos rezultātus iespējams izmantot tālākā pētniecībā, piemēram, veicot reprezentatīvu epidemioloģisko pētījumu ar mērķi noteikt disociatīvo traucējumu un simptomu izplatību un līmeni vispārējā populācijā Latvijā. Vēlams arī turpināt pētījumus plašākā klīniskajā grupā, paplašinot pētāmo faktoru loku un pārbaudot to savstarpējo saistību un saistību ar suicidalitāti un suicīda mēģinājumiem, kā arī pārbaudīt disociatīvās apakšgrupas pastāvēšanas iespējamību citos psihisko traucējumu veidos.
Pētījuma rezultāti klīniskajā jomā norāda uz nepieciešamību ņemt vērā un izvērtēt bērnības vardarbības pieredzi un disociācijas simptomus, īpaši, izvērtējot pacientus ar depresiju un ar suicidalitātes un suicīda mēģinājumu risku.
Pētījuma laikā adaptētā Epidemioloģijas pētījumu centra depresijas skala (EPCD-R skala) (Bērtule, & Melne, 2018) sniedz praktisko pienesumu Latvijas garīgās veselības speciālistiem. EPCD-R skalu iespējams izmantot gan depresijas skrīninga nolūkos, gan pētījumos. Šīs skalas plašais pielietojums pasaules mērogā ļaus Latvijas pētnieku īstenotos pētījumus salīdzināt ar līdzīgiem pētījumiem ārpus Latvijas robežām. Disociatīvo traucējumu un simptomu diagnostikā noderīga ir šī promocijas pētījuma laikā latviešu valodā adaptētā Disociācijas daudzdimensionālā aptauja, sestā versija (DDA-6) (Bērtule, & Koļesovs, 2019), kuras 23 diagnostiskās skalas aptver pilnu disociatīvo simptomu spektru.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā.
