Akadēmiskais centrs
Radošajās darbnīcās ar lielu aizrautību strādāja ap 100 apmeklētāju. Metāla darbnīcā, Garšas darbnīcā, Tekstila krāsošanas darbnīcā un Krāsu darbnīcā dažādas pētnieciskā un praktiskā darba iemaņas tika apgūtas docētāju Jura Leitāna, Lolitas Šelvahas, Mārītes Kokinas–Lilo, Guntas Treimanes un Ausmas Auziņas vadībā.
Pedagoģijas vēstures muzeja viesi iepazinās ar izstādi “Latvijas Universitāte un pedagoģijas zinātne: kopš 1919. gada”. Diskusiju izraisīja prof. Irēnas Žoglas stāstījums par vienu no pedagoģijas zinātnes pamatlicējiem – Eduardu Pētersonu un viņa atziņu aktualitāti.
Dr.paed. Iveta Ozola iepazīstināja ar sava pētījuma rezultātiem, uzsverot, ka par pedagoģiju kā patstāvīgu zinātnes nozari Latvijā var runāt kopš 1919. gada, kad, līdz ar Universitātes nodibināšanu, pedagoģija kļuva par akadēmisku disciplīnu, kā arī skolotāju izglītības pamatu.
Luda Bērziņa piemiņas istabā Zinātnieku nakts dalībnieki tikās ar Dr.paed. Elitu Stikuti, kura vispusīgi izpētījusi L. Bērziņa dzīvesdarbību. “Paraugs iedvesmo” – tā izteicās kāda no pasākuma apmeklētājām, attiecinot to gan uz L. Bērziņu, gan viņa darbības pētnieci.
Dr.paed. Sanitas Baranovas pārziņā bija radošās spēles: kodu (QR) sistēmā ievadītas pedagogu atziņas, ko varēja nolasīt, izmantojot mobilos telefonus. Spēles autors: pedagoģijas maģistrants Ļevs Rusilo.
Gados jaunajiem apmeklētājiem visinteresantākie likās vēsturiskie priekšmeti, kā arī spēles sensorās uztveres attīstībai, ko bija sarūpējusi Dr.paed. Rasma Vīgante.
Lai apmeklētāji izjustu Anniņmuižu kā radošuma un pedagoģijas vēstures telpu, rūpējās muzeja vadītāja, emeritētā profesore Aīda Krūze.
 apmeklēja 165 interesenti. Viņu vidū gan fakultātes studenti, gan Rīgas 33. vidusskolas un Ķengaraga vidusskolas skolēni, Rīgas 47. vidusskolas un Valmieras Pārgaujas sākumskolas skolotājas, kā arī ģimenes ar bērniem no tuvākas un tālākas apkaimes.){kind=link}