Profesore Zanda Rubene par digitālo bērnību un plaisu starp paaudzēm
Agnese Šteinberga, LU PPMF
7.aprīlī Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē (PPMF) Pedagoģijas doktora studiju programmas studentiem, mācībspēkiem un citiem interesentiem bija iespēja piedalīties profesores Dr.paed. Zandas Rubenes atklātajā lekcijā "Digitālā bērnība".
LU profesore Zanda Rubene sniedza ieskatu mediju un bērnības pētījumos, akcentējot un raksturojot būtiskākās iezīmes, riskus bērnu pratībai lietot tehnoloģijas (datorus, telefonus, internetresursus) mūsdienu digitalizācijas pasaulē. Kā arī norādīja uz plaisu, kas rodas starp paaudzēm (pieaugušie - bērns) un bērnu sociālāo prasmju vājināšanos.
Dr.paed. Z.Rubene norāda, ka mediju pratība tiek nosaukta par vienu no mūsdienu cilvēka sociālās rīcībspējas nozīmīgākajiem indikatoriem.
Piedāvājam LU profesores Dr.paed. Zandas Rubenes nelielu izklāstu par atklātās lekcijas saturu:
"Sabiedrības priekšstati par audzināšanu ir cieši saistīti ar to, kā sabiedrībā tiek saprasts un skaidrots jēdziens „bērnība”.
Pārmaiņas mūsdienu sabiedrībā sociālo zinātņu diskursā bieži tiek skaidrotas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, bet tās būtiski veicina arī ekonomiskās, politiskās, kultūras un likumdošanas transformācijas. Digitalizācija radikāli maina izglītības norises: mācību procesa organizācija, didaktika, indivīda kompetenču attīstība mūsdienās kļuvušas par plašu diskusiju lauku. Respektīvi, pedagoģijas teorētiķi un praktiķi atzīst, ka gadsimtiem nostiprinājušās metodes un paņēmieni izglītības praksē mūsdienās bieži ir kļuvuši neefektīvi.Jāatzīst, ka pedagoģisko neveiksmju pamatā bieži mūsdienās ir pieaugušo nepietiekamā izpratne par bērnu un jauniešu vajadzībām. Gluži vienkārši – pieaugušie savus bērnus bieži nesaprot. Digitalizācijas radītās pārmaiņas ir būtiski mainījušas bērnu un jauniešu sociālos paradumus, tie radikāli atšķiras, piemēram, no 20. gs. 70. gados augušo bērnu ikdienas darbībām, vērtību izpratnes, dzīves mērķiem. Tādējādi pieaugušo priekšstati par to, kā vajadzētu un kā būtu pareizi, neatbilst bērnu un jauniešu priekšstatiem. Nepārzinot bērnu vajadzības, nav iespējams uz tām adekvāti reaģēt, līdz ar to arī prasības, ko izvirza pieaugušie, netiek apmierinātas viņiem pieņemamā veidā. Respektīvi, audzināšanas process pēc būtības netiek īstenots. Zinātnieku interese par bērnības pētīšanu digitalizācijas kontekstā tādējādi ir likumsakarīga. Bērnības pētījumu kā starpdisciplināras izpētes jomas mērķis ir sekmēt bērnības idejas, tās jēgas, nozīmju un izpausmju izpēti dažādu zinātņu ietvaros. Mūsdienās viens no aktuālākajiem bērnības pētījumu virzieniem ir digitālās bērnības analīze. Pētnieki uzskata digitālo bērnu kultūru par atšķirīgu, nezināmu un nesaprotamu, un tās izpēti uzskata par svarīgu izpētes jomu izpratnes veidošanai par mūsdienu bērniem un jauniešiem un viņu sociālās rīcībspējas veicināšanas pedagoģiskajiem paņēmieniem."