20.februārī promocijas darbu psiholoģijā aizstāvēs LIENA HAČATRJANA

Temats: „Komplekso problēmu risināšanas prasmju saistība ar kognitīvajām spējām un vadības funkcijām skolēniem 16-19 gadu vecumā” Darba vadītājs: Dr.psych., profesore Malgožata Raščevska Recenzenti:
        Dr.psych., asoc.prof. Aleksandrs Koļesovs, Latvijas Universitāte
        Dr.psych., prof. Anita Pipere, Daugavpils Universitāte
        Dr., doc. Gražina Gintilienė, Viļņas Universitāte

Pētījuma novitāte

Problēmu risināšana tiek definēta kā viena no nepieciešamākajām nākotnes spējām – kā ikdienas prasme un kā darba kompetence (pratība), tāpēc šobrīd tās pētniecība ir īpaši aktuāla. Šajā disertācijā iegūtie rezultāti, pirmkārt, var tikt izmantoti psiholoģijas zinātniskajā darbā, attīstot pētījumus par komplekso problēmu risināšanu un intelektu. Tā kā pētījumā atklāta cieša sakarība starp abiem konstruktiem, tad izteikts pieņēmums, ka problēmu risināšanas prasmes varētu tikt iekļautas psihometriskās pieejas K-H-K intelekta modelī kā otrā līmeņa plašākas spējas. Šis pētniecības virziens varētu tikt attīstīts tālāk, paplašinot skatījumu uz intelekta teorijām. Tāpat uzsverams, ka pētījumā tika mērīta vairāku fluīdās spriešanas veidu – fluīdās neverbālās spriešanas, fluīdās verbālās spriešanas un kvantitatīvās spriešanas – saistība ar komplekso problēmu risināšanas prasmi. Līdz šim iztrūkstoši bija pētījumi, kas pēta sakarības starp komplekso problēmu risināšanu un vadības funkcijām, kas tika pētīti šajā promocijas darbā.

Pētījuma galvenā būtība

Mūsdienās cilvēki sastopas ar aizvien jaunām un sarežģītām problēmām, un strauji mainīgā vide liek attīstīt cilvēkiem spēju veiksmīgi tai adaptēties un atrast jaunus risinājumus. Problēmu risināšanas prasmju pētniecība ir īpaši aktuāla pēdējos gados, un to savlaicīgai attīstībai pēdējos desmit gadus pievērsta pastiprināta uzmanība apjomīgos starptautiskos pētījumu projektos, piemēram, PISA starptautiskajā skolu pētījumā. Balstoties uz iepriekš veiktu pētījumu analīzi, tika izdarīti secinājumi par saistību starp komplekso problēmu risināšanu, kognitīvajām spējām un vadības funkcijām. Tika konstatēta intelekta saistība ar problēmrisināšanas prasmēm, kā arī intelekta saistība ar vadības funkcijām, savukārt pētījumu par komplekso problēmu risināšanas prasmēm un vadības funkcijām trūkst. Šīs doktora disertācijas mērķis ir izpētīt sakarības starp komplekso problēmu risināšanas prasmēm un kognitīvajām spējām (fluīdo neverbālo spriešanu, fluīdo verbālo spriešanu, kvantitatīvo spriešanu un darba atmiņu), starp komplekso problēmu risināšanas prasmēm un vadības funkcijām (kavēšanu, pārslēgšanos un darba atmiņas atjaunināšanu), un starp kognitīvajām spējām un vadības funkcijām vidusskolas vecuma skolēniem, vecumposmā no sešpadsmit līdz deviņpadsmit gadiem.

Pētījuma rezultāti un nozīmīgums

Pētījuma rezultāti rāda, ka komplekso problēmu risināšanas prasmes visvairāk paredz fluīdā neverbālā spriešana. Kopīgā kognitīvo spēju regresijas modelī komplekso problēmu risināšanas prasmes nozīmīgi paredz arī verbālā spriešana un darba atmiņa, bet neparedz kvantitatīvās spriešanas spējas. Komplekso problēmu risināšanas prasmes ir tikai daļēji saistītas ar vadības funkcijām, jo tikai darba atmiņas atjaunināšana paredz komplekso problēmu risināšanas prasmes. Pētījumā iegūtie rezultāti var tikt izmantoti psiholoģijas zinātniskajā darbā, attīstot pētījumus par intelektu un tā saistību ar problēmrisināšanas prasmēm. Tā kā pētījumā atklātas ciešas saiknes starp abiem konstruktiem, tad izteikts pieņēmums, ka problēmu risināšanas prasmes varētu tikt iekļautas intelekta modelī, pētījumi šajā jomā jāattīsta tālāk. Pētījuma rezultātus tāpat var pielietot izglītības jomā. Rezultāti apstiprina, cik svarīgi ir attīstīt fluīdo spriešanu un spēju izprast jaunas sakarības un jēdzienu, kā arī uzsver verbālo spēju nozīmi. Skolas vidē šos rezultātus varētu izmantot, mērķtiecīgi attīstot tieši neverbālo un verbālo spēju, loģisko jēdzienu un konstruktu analīzi, izpratni par dažādām saistībām. Būtiski ir veicināt arī verbālās spriešanas spējas - analizēt informāciju, lasīt un izprast specifiska rakstura tekstus.