Vēl aizvadītajā akadēmiskajā gadā G. Bēme apmeklēja LU gadadienas svinības, nolasīja lekciju un piedalījās 15. zinātnisko rakstu krājuma „Laikmets un personība” atvēršanas svētkos. Krājumā atspoguļota arī profesora G. Bēmes dzīvesdarbība un devums Latvijai. Kā šajā krājumā izsakās rektors I. Muižnieks, „LU ir pateicīga par Goda doktora veikumu, veidojot Eiropas kopējās vērtībās sakņotu izglītības un audzināšanas teoriju”. LU Goda doktors profesors Ginters Bēme to ir darījis nesavtīgi, ieguldot daudz spēka un laika.
50 gadus profesora darbavieta bijusi Frankfurtes pie Mainas Universitāte. 1982. gadā viņš piedalījās Trešā dzīves posma universitātes dibināšanā, pēc tam kļuva par tās vadītāju un līdz mūža galam bija tās Goda priekšsēdētājs. Profesors apbalvots ar Nopelnu krustu (Bundesverdienstkreuz).
LU maģistrantiem, doktorantiem un mācībspēkiem profesors G. Bēme regulāri lasījis lekcijas, vadījis zinātniskos seminārus un diskusijas par humānās pedagoģijas attīstību, aktuālām izglītības un audzināšanas, izglītības filozofijas, pedagoģijas vēstures un pieaugušo pedagoģijas problēmām. Viņš piedalījies ar referātiem LU konferencēs, starptautisko konferenču plenārsēdēs, pedagoģijas zinātnieku piemiņas pasākumos. Profesors konsultējis doktorantus, recenzējis 7 promocijas darbus, bijis neatkarīgais ārvalstu eksperts pedagoģijas zinātnē un profesoru kvalifikācijas izvērtēšanā. Ilgus gadus G. Bēme bija žurnāla „Skolotājs” redkolēģijas loceklis (1997 – 2011), arī pats publicējies šī žurnāla sadaļā „Vārds zinātniekam”.
Pēc profesora uzaicinājuma vairāki LU mācībspēki (A. Špona, T. Koķe, A. Krūze, Z. Rubene, I. Sproģe) ar vieslekcijām pabijuši Frankfurtes pie Mainas Universitātē.
LU Pedagoģijas vēstures muzejā iekārtots Dr.h.c. G. Bēmes fonds, te atrodamas viņa zinātniskās publikācijas, kā arī profesora dzejoļu krājumi. 2014. gadā muzejā notika profesora Dzejas vakars ar viņa piedalīšanos.
Par sadarbības aizsākumu ar profesoru izsakās LU emeritētā profesore Ausma Špona: „Viņš gribēja palīdzēt, un tas bija ļoti nozīmīgi Latvijas Universitātei. Viņa acu priekšā Latvijā notika pārmaiņas, un viņš centās saprast un palīdzēt.” Savukārt profesore Zanda Rubene atzinusi, ka „profesors ir viens no tiem domātājiem, kuru varētu apzīmēt ar jēdzienu „klasiķis”. Viņa darbos un lekcijās dominē klasiskās Eiropas kultūras mantojumu aizstāvoša argumentācija”. Bet profesore Iveta Ķestere atzīst: „Profesors Ginters Bēme Latvijā ir ieguldījis savu prātu, sirdi un laiku.” Atzinīgi teiktajiem vārdiem piekritīs daudzi jo daudzi pedagogi gan Latvijas Universitātē, gan ārpus tās, kuri ir pateicīgi profesoram par ieguldījumu savā izaugsmē, par zinātniskajām atziņām un dzīvesgudrību, ar ko viņš gadu gaitā tik nesavtīgi dalījies.
Lai Jums, profesor, mūsu domu un pateicības pavadīts, gaišs ceļš mūžībā!