Pirmais konferences temats “Cilvēkkapitāla attīstība, veselas un zināšanās balstītas sabiedrības veidošana" ir viens no Universitātes prioritārajiem pētniecības virzieniem. Tas apvieno LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes, Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes dažādos pētniecības virzienus, veidojot 9 aizraujošas starpdisciplināras konferences sekcijas sēdes.
Sekcijas sēdes veicina zinātnes un prakses sinerģijā balstītu dialogu veidošanos. Tēma akcentē sabiedrības ilgtspēju, cilvēka labbūtības veicināšanu dažādos aspektos, iekļaujošas un vienlīdzīgas sabiedrības nozīmību, izglītības kvalitāti un skolotāju profesijas attīstību mainīgā pasaulē, tehnoloģiju inovācijas dažādas jomās, kā arī valodas un literatūras nozīmi kultūras un identitātes kontekstā.
Plenārsēde “Cilvēkkapitāla attīstība, veselas un zināšanās balstītas sabiedrības veidošana" akcentē nozīmīgas sabiedrībā pastāvošas problēmas, ietverot tādas tēmas kā izglītības zinātņu pētījumu sniegtais atbalsts pedagogiem, starpgrupu aizspriedumi un to ietekme uz cilvēku izvēlēm un rīcību un dizaina ietekmi uz cilvēku emocionālo labizjutu globāli izkliedētā mācību vidē.
Runātāji:
Profesore Marta Kovaļčuka-Valedzijaka (Marta Kowalczuk-Walędziak)
No pētījuma līdz profesionālai nozīmei: Ko izglītības zinātne ir parādā skolotājiem.
Marta Kovaļčuka-Valedzijaka ir asociētā profesore ar habilitācijas grādu skolotāju izglītības jomā Bjalistokas Universitātes Izglītības fakultātē (Polija), kur viņa pašlaik ir pētniecības un internacionalizācijas prodekāne. No 2018. līdz 2021. gadam viņa bija Eiropas Skolotāju izglītības asociācijas (ATEE) Administratīvās padomes locekle. Martas galvenās pētniecības intereses ietver: skolotāju izglītību un skolotāju profesionālo attīstību; uz pētniecību balstītu praksi izglītībā; pētniecības un mācīšanas saikni augstākajā izglītībā; kā arī vidējās izglītības internacionalizāciju. Šajās jomās viņa ir vadījusi vai līdzvadījusi desmit ar pētniecību saistītus projektus un programmas, ko finansējušas valsts un starptautiskas pētniecības aģentūras, un ir autore vai līdzautore žurnālu rakstiem vadošajiem izdevējiem visā pasaulē. Marta ir arī autore, līdzautore un redaktore astoņām monogrāfijām un grāmatām, no kurām jaunākā ir "Palgreiva rokasgrāmata par skolotāju izglītību Centrālajā un Austrumeiropā" (2023; kopā ar Rozu Valejevu, Mariju Sabliču un Janu Menteru). Par savu pētniecisko darbu viņa ir saņēmusi daudzas prestižas balvas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Asociētais profesors Iiro Jēskeläinens (Iiro Jääskeläinen)
Smalku starpgrupu aizspriedumu un emociju neiroattēlveidošana, lai veicinātu savstarpēju sapratni mūsdienu sabiedrības labā.
Sistēmu neirozinātnes profesors Iiro Jēskeläinens ir kognitīvais neirozinātnieks Aalto Universitātē Espo, Somijā, kur viņš veicina gan metodoloģiskus jauninājumus, gan saturīgus pētījumus sistēmu neirozinātnē. Viņa darbā tiek izmantoti naturālistiski stimuli, piemēram, filmas un runāti stāstījumi, lai pētītu sociālo izziņu, emocijas un lēmumu pieņemšanu eksperimentālos dalībniekos. Viņa pētnieciskās intereses savieno neirozinātni, sociālās zinātnes un ekonomiku, piedāvājot starpdisciplināru ieskatu tajā, kā cilvēki uztver, jūt un izdara izvēles.
Dr. Aija Freimane
No kompetences līdz rūpēm: kvalifikāciju ietvarstruktūru un labklājības integrēšana dizaina studijās.
Dr. Aija Freimane ir pasniedzēja TU Dublinas Mākslas un dizaina skolā, kur lasa lekcijas par dizaina teoriju, pētniecību un radošajām industrijām. Viņas darbs koncentrējas uz cilvēkcentrētu vērtības radīšanu, dizaina antropoloģiju, socioloģiju un ilgtspējīgu sociālo labklājību. Viņa specializējas sociālekonomiskajā ietekmē, dizaina stratēģijā un inovāciju procesos. Viņas pēcdotorantūras pētījums noveda pie godalgotās grāmatas “Perceived Design Value” (A’ Design Award, 2021). Dr. Freimane ir plaši publicējusies indeksētos žurnālos un vadījusi Dizaina ekspertu grupu Erasmus+ Tuning-CALOHEE projektā, sniedzot ieguldījumu Eiropas dizaina kvalifikāciju ietvarstruktūrās.
Dalība: Bez maksas.
Pieteikšanās klausītājiem līdz 11. aprīlim konferences mājaslapā.
Pasākums norisinās LU 84. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros.
Plašāka informācija par kopējo programmu, 9 tematiskajām plenārsēdēm un 52 sekcijām, kurās tiks prezentēti 185 stenda referāti, pieejama: http://konference84.lu.lv
 84. starptautiskajās zinātniskās konferences virstēma ir „Nākotnes universitāte – ietekmē balstīta līderība”, vēloties akcentēt Universitātes nozīmīgo lomu zināšanu radīšanā, sabiedrības attīstībā un ilgtspējīgu risinājumu veidošanā. ){kind=link}