LU IZPF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas studentu izstāde PIEAUGOŠS

Izstāde sniedz ieskatu radoši pētnieciskā darba rezultātos, kas tika veikts plenēra studiju ietvaros LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes lauka stacionārā “Lodes muiža” 2025. gada jūlijā. Izstāde vērš uzmanību uz tradicionālās augu krāsas ieguves metodes pielietojuma iespējām vizuālā tēla konstruējumā, izceļot tās indikatīvo potenciālu tekstila materiālu veida un pārblīvējuma, dabiskās vides stāvokļa un ilgtspējas aktualizēšanas kontekstā.

Izstādes vizuālo satura bāzi veido studentu radoši praktiskās izpētes darba rezultāti, kas ir tapuši iepazīstot un apgūstot augu krāsu ieguves teoriju un praktisko krāsošanas metodes pielietojumu tekstila šķiedrā LU IZPF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas docentes Ph.D. Ritas Brokas vadībā. Augi ir gadsimtiem lietoti tekstila šķiedru krāsošanā visās kultūrās un visos pasaules reģionos. Dabiskās krāsošanas tradīcija tiešā veidā ietekmējusi bioreģionālās, tostarp krāsu kultūras veidošanos, kuras īpatnības primāri noteica vietējā veģetācija, augstvērtīgu krāsaugu pieejamība un iegūstamās krāsas dažādība un intensitāte. Šķiedru apstrādes prakses balstījās vietējā vidē iegūstamos resursos, veidoja saikņotas attiecības ar vietu, tās ainavu un raksturīgo augu valsti, organiski iekļaujot tradīcijas uzturētājus dabisko procesu ritmā. Iniciējot dabiskās krāsošanas metodes pielietojumu, studenti tika rosināti praksē balstītas izpētes ceļā novērtēt šīs metodes iespējas un sasniedzmos rezultātus mūsdienu apstākļos – bijušās Lodes muižas zemju teritorijā.

Izstādes “Pieaugošs” ekspozīcijas saturu veido objektu kopa, kurus caurvijoši savieno Lodes muižas apkārtnē ievākto augu krāsa. Dokumentālas piezīmes, apģērba daļas, sadzīves tekstils un to daļas savienojumā ar  augu pigmentu ekstrahējumiem un zaļo daļu nospiedumiem ataino pētītās dabiskās vides veģetālo stāvokli, tajā sastopamos augus un krāsas ieguves un atveidojuma iespējas. Krāsu tēma vizuāli atrefarē autoru daudzpusīgo sensoro iesaisti augu apzināšanā un izpētē, vietas pieredzes aspektus, iezīmē radošo izaugsmi praktisko zināšanu apguvē. Ar mērķi akcentēt pieauguma procesu ambivalento un neviennozīmīgo dabu, kas īpaši asi atklājas strādājot ar augu un tekstila materiālu, pielietojot tradicionālās prakses dabiskā vidē, kā centrālā ass ir izcelta vides izrmaiņas un tās identificējošie faktori. No vienas puses pieaugums ir saprotams kā augšanas un dzīvības procesu dabiska attīstība, prasmju un zināšanu vairošana, brieduma sasniegšana, bet no otras –  pieaugošais dabiskās vides noplicinājums, masu ražošanas apjomu un izrietošais atkritumu, tai skaitā īslaicīgi lietojamu tekstila produktu nemitīgais palielinājums, rada neapšaubāmus draudus nākotnes pasaules izdzīvošanas iespējām.

Izstādes scenogrāfija ir veidota, ievērojot ilgtspējības praksi, kā dabiskās vides daļa, ievietojoties Līgatnes kultūras centra zāles interjerā kā brīvstāvoša, telpiskas konstrukcijas forma. Konstrukcijas izgatavošanā ir izmantotas tuvējās apkārtnes mežā ievāktas kritušas koku daļas, kuru stiprinājumā izmantota tinuma savienojuma tehnika, radot atsauci uz arhaiskajām roku darba prasmēm patvēruma radīšanā. Kompozīciju papildina simboliska ugunskura vieta, kuras klātesamībā uzsvērta uguns elementa nemainīgi noteicošā un līdzdalīgā loma cilvēka eksistencē, tostarp krāsojuma ieguvē.