Nāvējoša dezinformācija: sazvērestību teoriju un ideoloģijas loma radikalizācijā

Dezinformācija — maldinošs saturs, kas radīts, lai manipulētu ar uzskatiem un uzvedību — ir kļuvusi par spēcīgu instrumentu digitālajā laikmetā. Lai gan tā plaši tiek izmantota, lai kurinātu sabiedrības noskaņojumu un sašķeltu iedzīvotājus, psiholoģiskie mehānismi, ar kuriem dezinformācija veicina radikalizāciju un mobilizāciju, joprojām ir nepietiekami izpētīti. Vai stāsti var radīt reālu kaitējumu? Kādi naratīvi ir īpaši bīstami? Un kuri cilvēki ir visneaizsargātākie pret to ietekmi?

Šajā lekcijā uzzināsiet, kāds ir dezinformācijas mobilizējošais potenciāls, izmantojot gan vēsturiskus piemērus no Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijas. Abos kontekstos dezinformācijas kampaņas ir izmantotas kā ierocis, lai nostiprinātu grupu norobežošanos un attaisnotu politisku vardarbību. Neskatoties uz atšķirīgajām kultūras vidēm, šīs kampaņas atklāj pārsteidzošas līdzības psiholoģiskajos apstākļos, kas tās padarīja efektīvas. Tostarp sociālo izolāciju, uztvertus identitātes draudus un pastiprinātu morālo polarizāciju.

Salīdzinot šo dezinformācijas kampaņu struktūru, saturu un psiholoģisko ietekmi, izgaismojas kopīgi priekšnoteikumi un iezīmējas ievainojamības faktori, kas padara indivīdus un grupas uzņēmīgus pret radikalizējošu ietekmi. Šīs atziņas sniedz dziļāku izpratni par to, kā bīstami naratīvi var kļūt par katalizatoriem reālai politiskai vardarbībai.