Martu Podniece jau piecus gadus ir ķīmijas skolotāja Rīgas 64. vidusskolā. Šājā skolā Marta pati bija mācījusies un jūtas kā liela šīs skolas patriote. Martas stāsts vēsta par to, ka reizēm nepieciešams mazliet atkāpties, lai saprastu, kas ir patiešām nozīmīgs dzīvē un bez kā cilvēks nevar un nevēlas iedomāties savu dzīvi.

Marta smejas, ka skolotāja profesijā viņu ievirzīja liktenis. Viņa studēja farmāciju Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un jau pirmajā studiju gadā saņēma darba piedāvajumu mācīt ķīmiju Rīgas 64. vidusskolā. Tā ir skola, kurā Marta vēl pavisam nesen bija mācījusies pati. Viņa atzīst, ka šo darba piedāvājumu pieņēma, jo kā studentei bija nepieciešami papildu ienākumi, bet citā jomā tajā laikā nevēlējās strādāt. Vēl jāpiebilst, ka Marta jau iepriekš bija domājusi par iespēju izmēģināt spēkus darbā ar skolēniem, un šī bija lieliska iespēja.

Marta vēlējās pabeigt uzsāktās bakalaura studijas farmācijā. Studiju noslēgumā paņēma gadu ilgu pārtraukumu no darba skolā, lai varētu pilnvērtīgi pievērsties studijām un noslēguma darbiem. Tomēr skolotājas darbs viņai ļoti pietrūka un vēlme atgriezties skolā bija liela. Marta tiecās iegūt skolotāja kvalifikāciju, tāpēc par racionālu izvēli kļuva LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes piedāvātā pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Skolotājs”, kas plašāk zināma kā “Mācītspēks”. Šī darba vidē balstītā programmanodrošina iespēju attīstīt skolotāja darbam nepieciešamās kompetences un prasmes, īpaši akcentējot efektīvas mācīšanas metodes un skolēnu iesaistes veicināšanu.

Marta norāda, ka gan mācībspēki, gan citi ar studiju procesu un projektu saistītie speciālisti izturas pret studentiem ar sapratni un cilvēcību, radot sajūtu, ka izglītības jomā notiek pozitīvas pārmaiņas. Marta uzsver, ka “Mācītspēka” pasniedzēji ir pedagoga profesijas paraugs – tādi, kādiem, viņasprāt, ideāliem skolotājiem būtu jābūt: sadarbību veicinoši, ieinteresēti studentu izaugsmē un kompetenču attīstībā, koncentrējoties uz atbalstu. Viņa atzīst, ka, uzsākot skolotājas darbu jau bakalaura studiju laikā, būtiski pietrūka metodiskā atbalsta no skolas un zināšanu par mācību procesa organizēšanu. “Mācītspēks” šajā ziņā sniedz nozīmīgu atbalstu gan no skolas mentora puses, gan no studiju programmas docētājiem. Tāpat Marta norāda, ka skolotāja darbam nav iespējams pilnībā sagatavoties teorētiski – pat ar vislabākajiem pasniedzējiem un mācību saturu, visvērtīgākās atziņas un prasmes tiek iegūtas tieši praktiskajā darbā klasē, saskaroties ar skolēniem un reālām situācijām.

Šo piecu gadu laikā Marta ir pārliecinājusies, ka skolotājas darbā viņai visvairāk patīk komunikācija ar skolēniem, sarunas un iespēja iepazīt jauno paaudzi. Marta min, ka ik dienu jūtas kā pētnieka lomā, kas vēro kā viņas skolēni aug, attīstās un pilnveidojas. Marta sevi raksturo kā tiešu un prasīgu skolotāju, kas virza skolēnus uz mērķu saniegšanu, cieņpilni, bez noniecināšanas vai kritizēšanas. Marta stāsta, ka viņai patīk strādāt ātri un pēc noteiktas kārtības, līdz ar to reizēm sanāk paņemt darbu arī līdzi uz mājām, lai izlabotu pārbaudes darbus vai sagatavotos nodarbībām. Šobrīd, apvienojot skolotājas darbu ar studijām, Martai brīvā laika un iespēju nodoties hobijiem ir ļoti maz, jo galvenais mērķis ir kvalitatīvi īstenot gan profesionālos, gan akadēmiskos pienākumus. “Skolotāja darbā pozitīva lieta ir nemitīga kustība pa klasi, pa skolu un ir iespējams savākt nepieciešamo dienas soļu skaitu,” smejas Marta. 

Kā lielāko izaicinājumu skolotāja profesijā Marta min spēju nopelnīt skolēnu cieņu un saglabāt šo statusu. “Tas ir izaicinājums ne tikai jaunajiem pedagogiem, bet arī jau pieredzējušiem – veidot abpusēji cieņpilnas attiecības ar saviem skolēniem,” norāda Marta.

Jau bērnībā pedagoga profesija Martas dzīvē bija klātesoša – viņas mamma ilgus gadus strādāja interešu izglītībā, un arī pati Marta skolas laikā apmeklēja “Rīgas praktiskās estētikas skolu”, kur sastapa iedvesmojošus skolotājus un pieredzēja, kā motivējoša vide veicina bērnu vēlmi mācīties.

Marta iesaka jaunajiem pedagogiem atrast kaut vai sīkumus, kas ir sirdij tuvi un sniedz prieku un piepildījumu skolotāja darbā: “Vajag atrast savu iekšējo dzinuli. Kā mašīnai vajag eļļu, lai pabarotu motoriņu, tā skolotājam vajag atrast to īpašo vai, iespējams, pavisam vienkāršo lietu, kas “pabaro” viņa dvēseli un iededz dzirkstelīti.”

Katram ir savs stāsts, kā kļūt par skolotāju. LU IZPF aicina ikvienu, kurš jūt aicinājumu darboties izglītībā, nebaidīties spert pirmo soli un kopā ar LU uzsākt savu iedvesmojošo stāstu pedagoģijā.

Aizpildi interaktīvu testu un uzzini kā varētu sākties tavs stāsts! 

Spēks rodas mācot!

Dalīties

Tehnoloģijas izglītībā – aizraujošas skolotājam un motivējošas skolēniem
25.05.2025.

Tehnoloģijas izglītībā – aizraujošas skolotājam un motivējošas skolēniem

Ne tikai izprast, bet arī iemīlēt matemātiku
19.05.2025.

Ne tikai izprast, bet arī iemīlēt matemātiku

Uzraksti savu stāstu kopā ar Latvijas Universitāti
19.05.2025.

Uzraksti savu stāstu kopā ar Latvijas Universitāti