LU konference
Justa Adriana Puķes mamma ir latviešu valodas un literatūras skolotāja, kura pamatskolas laikā arī Justam pasniedza šos mācību priekšmetus. Mammas degsme un aizrautība ar savu darbu bija viens no iemesliem, kas pamudināja arī Justu kļūt par skolotāju. Jau pamatskolas posmā Justs bija nolēmis, ka kļūs par skolotāju, tomēr nebija izlēmis, kādu mācību priekšmetu vēlētos mācīt. Sākotnēji viņš domāja, ka tā varētu būt vēsture, kas pamatskolas laikā padevās, bet vidusskolas posmā Justs saprata, ka latviešu valodas komplicētība un literatūras skaistums ir fascinējošs, un šis būs mācību priekšmets, ko viņš vēlas mācīt skolēniem. Justa stāsts ir par otrajā paaudzē lolotu mīlestību pret latviešu valodas un literatūras skolotāja profesiju, kā arī par dažādu paaudžu atšķirīgo skatījumu uz valodas lietojumu un literatūras darbos ietverto nozīmi.
Justs pēc vidusskolas pabeigšanas Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātē (IZPF) studēja profesionālajā bakalaura studiju programmā “Skolotājs”, iegūstot latviešu valodas un literatūras skolotāja kvalifikāciju. Ar lielāko daļu mācībspēku Justam ir izveidojusies ļoti laba sadarbība, īpaši minot savu bakalaura darba vadītāju profesori Annu Vulāni, no kuras ir ieguvis ļoti daudz praktisku zināšanu, pieredzes un iemaņu, kā strādāt skolā. Nu jau ceturto gadu Justs māca latviešu valodu un literatūru vidusskolēniem, kā arī vada teātra pulciņu.
Jautājot, vai studijas pietiekoši un pilnvērtīgi sagatavo skolotāja profesijai un darbam skolā, Justs atbild, ka viņam vienmēr ir bijis uzskats, ka par pilnvērtīgu skolotāju nav iespējams kļūt, lasot zinātnisku literatūru un pētījumus, bet noteikti ir jāizmēģina spēki skolā, lai pārbaudītu apgūtās
zināšanas praksē. Justs uzskata, ka viena novadīta mācību stunda reizēm var iemācīt vairāk nekā viena lekcija augstskolā, tādēļ praksei ir liela nozīme.
Skolēni Justu raksturotu kā jautru, bet tajā pašā laikā arī stingru un prasīgu skolotāju. “Skolēni novērtē to, ka esmu gados salīdzinoši jauns, esmu atvērts jaunām idejām un pieejām, ka viņi var droši paust savu viedokli, nebaidoties no tā, ka ir “tikai viena pareizā atbilde”,” stāsta Justs. “Visvairāk man skolotāja darbā patīk tieši sadarbība ar jauniešiem,” turpina Justs. Strādājot ar vidusskolēniem, viņš ir paplašinājis savu redzesloku - skolēnu pasaules skatījums krasi atšķiras no viņējā, kas spilgti izpaužas skolēnu domrakstos un pārspriedumos par literārajiem darbiem. “Viņi saskata to, ko es nekad nebūt iedomājies ieraudzīt literāros darbos. Lasot skolēnu radošos darbus, esmu ieguvis ļoti daudz vērtīgu atziņu, kas mani ļoti saista skolotāja profesijā”.
Šajā mācību gadā Justs uzsācis vadīt arī teātra pulciņu skolā, plānojot skolas pasākumus un veidojot dažādus priekšnesumus, piemēram, 18. novembra koncerts, žetonvakars u.c. “Mana kā skolotāja pieredze šādā veidā kļūst daudzveidīgāka, darbs ar skolēniem ir radošs un mēs kopā varam veidot ko interesantu un nozīmīgu,” stāsta Justs.
Kā lielāko izaicinājumu savā darbā Justs min motivācijas saglabāšana turpināt iesākto darbu, jo ne vienmēr rezultāts ir tāds, kā cerēts, kā arī daudz laika un pūļu tiek ieguldīts mācību materiālu sagatavošanā, lai tie būtu jēgpilni un skolēniem saistoši. Tomēr topošajiem un jaunajiem pedagogiem Justs iesaka nebaidīties no grūtībām, kļūdām un izaicinājumiem, kas, uzsākot skolotāja profesiju, bieži vien ir neatņemam darba specifika, bet Justs uzsver, ka “šis ir darbs, kas sniedz vislielāko gandarījuma sajūtu par paveikto”.
Katram ir savs stāsts, kā kļūt par skolotāju. LU IZPF aicina ikvienu, kurš jūt aicinājumu darboties izglītībā, nebaidīties spert pirmo soli un kopā ar Latvijas Universitāti uzsākt savu iedvesmojošo stāstu pedagoģijā.
Aizpildi interaktīvu testu un uzzini, kā varētu sākties tavs stāsts!
Spēks rodas mācot!
