AbsolventiemStudentiem un darbiniekiemMedijiemMecenātiem

Par fakultāti

Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte (turpmāk – IZPF) ir lielākā Latvijas Universitātes struktūrvienība, kas attīsta svarīgākās cilvēkzinātnes – izglītības zinātnes un psiholoģiju – kā arī mūsdienās tik nepieciešamo dizaina un interjera mākslas jomu. Fakultātē var studēt un veikt pētniecību arī izglītības vadībā, veicinot savas līdera prasmes. IZPF ir lielākais skolotāju un psihologu izglītības centrs Latvijā, īpaši klīnisko, skolas un organizācijas psihologu. Tā piedāvā topošiem skolotājiem iegūt izglītību atbilstoši projekta “Skola 2030” koncepcijas pamatnostādnēm un pēc tam strādāt par skolotājiem jebkurā izglītības posmā no  pirmsskolas līdz vidusskolai. Pašlaik fakultātes programmās studē vairāk nekā 4000 studentu budžeta un maksas studiju vietās akadēmiskajās un profesionālajās bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās.

Pieredzējuši skolotāji un psihologi  var pilnveidot savas kompetences un apgūt dažādās profesionālās tālākizglītības programmas.

IZPF dinamiski līdzdarbojas Latvijas izglītības sistēmas pārmaiņu procesā, sekmējot pāreju uz kompetencēs balstītu izglītību, studiju procesā savienojot novatoriskas teorētiskās studijas ar praksi. Fakultātes docētāji ir iesaistīti daudzveidīgos starptautiskos akadēmiskos un zinātnes projektos, kuros līdzdarbojas arī studenti.

Izglītības, psiholoģijas un mākslas sintēze veido stabilu pamatu inovatīvu ideju īstenošanai. 
Docētāji – pedagogi, psihologi, valodnieki, informātikas un izglītības vadības speciālisti, dizaineri un citi mākslinieki ir unikāls speciālistu savienojums, kas rada īpašu izaugsmes vidi studentiem - topošajiem kolēģiem.

Ikviena fakultātē iegūtā profesija ļauj konkurēt darba tirgū, jo studiju process veicina radošu un kritisku domāšanu, personības straujāku izaugsmi, prasmi strādāt ar cilvēkiem un iedvesmot tos.

2024. gads. Tiek nomainīts fakultātes nosaukums  uz „Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte”

2017. gads. PPMF programmu skaits pieauga no 16 līdz 27 (par 159 %), jo pievienojās 11 no RPIVA pārņemtās programmas (Ministru kabineta rīkojums Nr. 164, 2017. gada 3. aprīlī “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju”).

2016. gads. PPMF ir iespējams studēt 16 dažādās programmās: 1 pirmā līmeņa pamatstudiju programmā, 5 pamatstudiju bakalaura vai profesionālā bakalaura programmās, 1 otrā līmeņa profesionālā studiju programmā, 6 maģistra vai profesionālā maģistra studiju programmās un 3 doktora studiju programmās. Otrā līmeņa profesionālā skolotāju (īsā) programma pārcelta no Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra (PPIC) Skolotāju izglītības nodaļas pārziņā.

2013. gads. Profesionālā bakalaura studiju programma „Skolotājs” atkārtoti izvērtēta ESF projekta ietvaros un akreditēta līdz 2019.gadam. Fakultāte svin 30 gadu jubileju.

2011. gads. Profesionālā bakalaura studiju programma „Skolotājs” akreditēta AIKNC.

2010. gads. Tiek nomainīts fakultātes nosaukums  - „Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte”, uzsākts īstenot ESF projektu „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” (projekta vadītāja M.Pušpure, PPIC, 2010-2013), īstenojot ideju par LU vienotu skolotāju izglītības sistēmu (studiju programmu) izveidi augstākā līmeņa studijām un sadarbojoties 10 LU fakultātēm, izstrādāta un akreditēta starpfakultāšu augstākās izglītības profesionālā studiju programma „Skolotājs” (programmas direktore S.Kalniņa) ar 23 studiju apakšprogrammām. To koordinē PPIC.

2008. gads. Paaugstinās mācībspēku kvalifikācija: profesoru skaits fakultātē sasniedz 27, asociētie profesori – 11.

2007. gads. Izveidots Pedagoģijas zinātniskais institūts (direktore prof. I.Maslo) ar misiju veikt augstas kvalitātes zinātniskos pētījumus.

2006. gads. 19.04.2006. atklāta Pedagoģijas muzeja pastāvīga ekspozīcija Anniņmuižā, vadītāja prof. Aīda Krūze.

2005. gads. Četrgadīgā profesionālā bakalaura studiju programmas „Skolotājs” akreditācija – programmai ir moduļu struktūra, kas dod iespēju studentiem iegūt vismaz divas skolotāju kvalifikācijas. Tiek izstrādāts vienots t.s. Izglītības zinātņu modulis 14 kredītpunktu apjomā, kurš bija paredzēts jebkurai skolotāju profesionālās izglītības programmai LU.

2004. gads. Ar 01.01.2004. izveidotas 4 nodaļas:
Izglītības zinātņu nodaļa (vadītājs prof. A.Geske), apvienojot Informātikas pamatu un tehnisko mācīblīdzekļu katedru ar Pieaugušo izglītības katedru, Multikulturālās izglītības centru, Filozofijas centru un Izglītības pētniecības institūtu.
Pedagoģijas nodaļa (vadītāja prof. A.Krūze).
Psiholoģijas nodaļa (vadītāja prof. S.Sebre).
Skolotāju izglītības nodaļa (vadītājs prof. I.Kangro), apvienojot četras katedras: Darbmācības katedru (vadītāja doc. Astrīda Raževa), Tēlotājmākslas katedru (vadītājs asoc.prof. Vladimirs Kincāns), Latviešu valodas un literatūras mācību metodikas katedru (vadītāja prof. Ilze Stikāne) un Svešvalodu mācību metodikas katedru (vadītāja prof. Ilze Kangro).

Studentu skaits fakultātē – aptuveni 5800.

2003. gads. Fakultātē notiek profesoru vēlēšanas, kā rezultātā profesoru skaits fakultātē palielinās no 6 līdz 14 - D.Ausekle, I.Druviete, D.Blūma, A.Grīnfelds, I.Ivanova, A.Kangro, I.Kangro, J.Kastiņš, A.Kopeloviča, J.Kuzmins, D.Markus, S.Sebre, J.Valdmanis, O.Zīds un 10 asociētie profesori - I.Austers, M.Boiko, M.Gavriļina, A.Geske, V.Kincāns, M.Raščevska, V.Reņģe, I.Stikāne, I.Tiltiņa, A.Vulāne. 
Apvienojas divas LU pamatstruktūrvienības – Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte (PPF) un  Pedagoģijas un psiholoģijas institūts (PPI), veidojot jaunu fakultāti, saglabājot iepriekšējo nosaukumu (LU Senāta lēmums Nr.177, 30.06.2003.).

2002. gads. Izveidots Izglītības filozofijas centrs (direktore K.Burāne).

2001. gads. Izveidots Multikulturālās izglītības centrs (direktore V.Poriņa). Uzsākta datorsistēmu un datortīklu administratora profesionālā studiju programma.

2000. gads. Izveidota Psiholoģijas nodaļa, apvienojoties Psiholoģijas katedrai un Klīniskās psiholoģijas katedrai. Tiek uzsāktas nepilna laika studijas pedagoģijas bakalaura programmā un trijās skolotāju profesionālajās studiju programmās.

1999. gads. Akreditētas 8 studiju programmas (pavisam 19 virzieni). Ievēlēti 17 asociētie profesori.Tiek uzsāktas pilna laika studijas Lietišķās informātikas skolotāja un Sociālā pedagoga profesionālajās studiju programmās.PPF kļūst par otro lielāko fakultāti LU. Tiek uzsāktas studijas Izglītības vadības doktorantūrā.Veselības un sporta izglītības katedra tiek reorganizēta par Sporta centru. 

1998. gads. Sāktas studijas jaunās piecgadīgās augstākajās profesionālajās skolotāja studiju programmās.

1996. gads. Izveidots Izglītības pētniecības institūts (vadītājs J.Zaķis).1997. gads Ievēlēti 6 valsts profesori - Dr.h.paed. A.Kopeloviča, Dr.h.psych. S.Miezīte, Dr.h.philol. I.Druviete, Dr.h.philol. J.Kastiņš, Dr.h.philol. D.Markus, Dr.h.philol. J.Valdmanis.

1995. gads. Tiek papildināts fakultātes nosaukums, tā kļūst par Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti. Tiek izveidots Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs vadītājs  A.Baldiņš). Tiek izveidota Pieaugušo izglītības katedra (vadītāja D.Blūma).

1994. gads. Fakultātē iekļaujas LU Informātikas pamatu un tehnisko mācību līdzekļu katedra, izveidojot Izglītības informātikas katedru (vad. A.Kangro). Tiek izveidota Klīniskās psiholoģijas katedra (vad. S.Sebre).

1992. gads. Izveidota Psiholoģijas katedra (vad. I.Tiltiņa). Darbu sāk Skolu psiholoģijas zinātniski pētnieciskā laboratorija (vad. V.Avotiņš). Tiek uzsāktas studijas pedagoģijas un psiholoģijas bakalaura programmās un maģistrantūrā.
Fakultātē iekļaujas LU Fiziskās audzināšanas un sporta katedra (vad. J.Melbārdis), kas izstrādā un sāk īstenot profesionālo studiju programmu veselības un sporta izglītībā. Fakultātē iekļaujas tautas izglītības organizatoru sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas fakultāte, izveidojot Vadības skolu.

1990. gads. Izveidota Psiholoģijas bakalaura programma un Republikāniskais skolu psiholoģiskais dienests.

1989. gads. Izveidota Tēlotājas mākslas katedra (vad. K.Dobrājs). Tiek uzsāktas studijas psiholoģijā.

1988. gads. 1.izlaidums – fakultāti beidz 97 jaunie skolotāji.

1987. gads. Darbu sāk Skolēnu mākslinieciski estētiskās audzināšanas zinātniskās pētniecības laboratorija (vad. J.Anspaks).

1984. gads. Tiek izveidota Darbmācības katedra (vad. I.Amanis) un uzņemti pirmie studenti specialitātē Darbmācība, tēlotāja māksla un rasēšana. 

1983. gads. Studijas sāk pirmie 123 studenti 4 specialitātēs: Latviešu valoda un literatūra un audzināšanas darba metodika, Krievu valoda un literatūra un latviešu valoda un literatūra, Angļu / vācu valoda un literatūra un audzināšanas darba metodika, Ģeogrāfija, rasēšana, zīmēšana un darbmācība.

1982. gada 23. februāris. LVU pavēle par PEDAGOĢIJAS FAKULTĀTES izveidošanu.

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Stratēģija 2022.-2027.gadam