Konferencē piedalījās vairāk nekā 100 mentori no 84 izglītības iestādēm. Konferenci atklāja LU IZPF dekāne Linda Daniela, informāciju par praksēm un organizatoriskajiem aspektiem izklāstīja Agnese Mālere, bet par jaunā skolotāja attīstību darba vidē dalībniekiem skaidroja Dr. Indra Odiņa un Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga. Skolu mentoriem tika piedāvātas deviņas darbnīcas, kurās tika apvienots gan teorētiskais ietvars, gan ietverta arī praktiskā darbošanās, ļaujot dalībniekiem iegūt jaunu pieredzi un praktiski pielietot iegūtās zināšanas.
Roboti
Ketlīna Tumase un Arta Rūdolfa vadīja darbnīcu “Roboti”, kurā katram dalībniekam bija iespēja pārliecināties, vai uzdevumi ar robotiem veido aktīvās mācīšanās pieredzi un piedāvā gan fiziski, gan mentāli aktīvu darbību mācību procesā.
Izlaušanās spēles
Savukārt Elīnas Grāvelsiņas vadītās darbnīcas “Izlaušanās spēles” dalībnieki iepazina soli pa solim, kas ietilpst izlaušanās spēlēs, praktiski izmēģināja dažādus spēļu elementus un katrs pamēģināja izveidot savu pirmo spēles uzmetumu.
Refleksijas ietvars skolotāja profesionālās identitātes attīstībai
Darbnīcā “Refleksijas ietvars skolotāja profesionālās identitātes attīstībai” Dr. Indra Odiņa un Dr. paed. Ilze Miķelsone piedāvāja dalībniekiem izmēģināt četrus refleksijas veidus: refleksiju darbībā, refleksiju par darbību, refleksiju darbībai un refleksiju ar darbību, kas balstīta uz intuitīvu sintēzi.
Mākslīgais intelekts
Astra Rūdolfa darbnīcā “Mākslīgais intelekts” skaidroja, kas skolēnam būtu jāzina par ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) rīku sniegtajām iespējām mācību procesā, lai šo rīku izmantošana būtu noderīga zināšanu apguvei un padziļināšanai, kādi ir būtiskākie nosacījumi, kuri jāievēro, izmantojot ģeneratīvā MI rīkus praktiski, neveicinot plaģiātismu. Dalībniekiem tika sniegti arī padomi, kā pareizi sastādīt uzvednes, lai iegūtā informācija būtu noderīga un tika skaidroti riski, kas jāzina skolēnam, izvēloties šos rīkus izmanot.
Digitālie rīki mācību procesa īstenošanai pirmsskolā un sākumskolā
Inese Eglīte darbnīcā “Digitālie rīki mācību procesa īstenošanai pirmsskolā un sākumskolā” dalībniekiem piedāvāja iespēju iepazīties ar digitālajiem rīkiem, kuri nodrošina interaktīvu mācību procesu gan individuāli, gan grupā. Tāpat darbnīcā tika skatīti rīki, kas palīdz veidot darba lapas un spēles, kas atbilst bērnu interesēm un vajadzībām, iekļaujot to mācību jomu vai priekšmeta saturu, kas ir aktuāls katram skolotājam.
Mērķtiecīgi organizēta pašizpausme mākslā kultūras kontekstu un vērtību apzināšanā
Darbnīcā “Mērķtiecīgi organizēta pašizpausme mākslā kultūras kontekstu un vērtību apzināšanā” Daiga Kalēja-Gasparoviča kopā ar dalībniekiem apskatīja gan mākslas jomas balsta punktus, gan kultūru kā dzīvesveida pamatu, kas ir klāt esošs visās cilvēka darbības un sabiedrības dzīves jomās, veidojot indivīda attiecības ar sabiedrību un pasauli, rodot atbildi uz to, kāda jēga no skolotāja dotā uzdevuma no kultūras vērtību viedokļa un kā izvirzīt skolēnam personīgi nozīmīgu darbības mērķi.
Virtuālā un papildinātā realitāte
Zintas Zālītes-Supes darbnīcas “Virtuālā un papildinātā realitāte” dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar katru tehnoloģijas veidu, teorētiski uzzinot par ieguvumiem izglītībā no to pielietošanas, kā arī praktiski pašiem izmēģinot dažādas lietotnes virtuālajā, papildinātajā un jauktajā realitātē. Darbnīcas ietvaros tika diskutēts arī par izaicinājumiem, ar kuriem var nākties saskarties, lietojot šīs tehnoloģijas.
Digitālā māksla
Anna Ansone un Katrīna Līva Karaša darbnīcā “Digitālā māksla” piedāvāja ieskatu darbā ar Procreate – vadošo digitālās mākslas lietojumprogrammu, kas pieejama Apple iPad planšetēm, piedāvājot dalībniekiem attīstīt savas digitālās mākslas prasmes un integrēt šo tehnoloģiju savā pedagoģiskajā darbā, lai veidotu un papildinātu mācību materiālus, attīstītu māksliniecisko izteiksmi un veicinātu radošumu klases telpā.
Valodas prasmju attīstības veicināšana ar “Kamishibai"
Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga darbnīcā “Valodas prasmju attīstības veicināšana ar “Kamishibai” iepazīstināja dalībniekus ar radošu pieeju valodai un dialoga iespējamībai par stāstiem, kas rosina bērnu zinātkāres attīstību un veicina vēlmi lasīt un iedziļināties. Ļaujot dalībniekiem praktiski darboties, noskaidroja japāņu stāstījuma teātra “Kamishibai” daudzveidīgās izmantošanas iespējas radošai bērnu valodas prasmju attīstības veicināšanai pirmsskolā un sākumskolā.
Mentoru atsauksmes
Konferences noslēgumā dalībniekiem - skolu mentoriem tika lūgts sniegt atgriezenisko saiti par konferencē iegūto un to, kas noderēs turpmākajā profesionālajā darbībā. Ieskatam daži no dalībnieku komentāriem:
|
|