Akadēmiskais centrs
Konferences dalībniekus sveica UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, Latvijas Universitātes rektors, profesors Indriķis Muižnieks un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu jomā Baiba Bašķere, norādot, ka pētījuma rezultāti ir nozīmīgs ieguldījums, lai sasniegtu IZM izvirzīto mērķi – augstskolu pārstāvjiem ir vienota izpratnes par katru no kompetencēm, tās ir sekmīgi iestrādātas studiju rezultātos, paaugstinot izglītības kvalitāti un studentu konkurētspēju darba tirgū.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 1500 studenti no 21 Latvijas augstākās izglītības institūcijas. Augstskolas pētījuma rezultātā ir ieguvušas datus par studējošo caurviju kompetencēm 2023. gada pavasara semestrī, ko varēs izmantot salīdzināšanai ar datiem, kas tiks iegūti vēlāk – akreditācijas u.c. studiju kvalitātes novērtēšanas un pilnveides vajadzībām. Pētījums ir vitāli nepieciešams un aktuāls, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredz, ka caurviju kompetenču mērīšana kļūs par prasību izglītības kvalitātes novērtēšanai visās Latvijas augstskolās.
Konferencē bija iespēja iepazīties ar ziņojumiem par augstākajā izglītībā studējošo caurviju kompetenču novērtēšanas aktualitāti, augstskolu personāla profesionālās pilnveides pieredzi caurviju kompetenču ilgtspējas nodrošināšanai studijās, kā arī ar vadlīnijām pētījuma rezultātu izmantošanai augstākās izglītības iestādēs. Pētījuma rezultāti liecina, ka studenti ir augstu novērtējuši savas globālās, digitālās, inovāciju, uzņēmējspēju un pētniecības kompetences. Taču satraucoši ir tas, ka zems ir pilsoniskās kompetences novērtējums - demokrātiskas sabiedrības principu pārzināšanas un izmantošanas, iesaistes kopienā un pilsoniskas rīcibspējas zemais līmenis.
Projekta vadītāja profesore Zanda Rubene uzsvēra, ka, plānojot caurviju kompetenču attīstību, augstskolām īpaša uzmanība jāpievērš iesaistei kopienā un sociālās līdzdalības veicināšanai. Aktīva sociālā līdzdalība, attiecību veidošana un uzturēšana, tīklošanās, dažādu līmeņu iesaiste kopienās un organizācijās ir uzvedības aspekti, kas ir klātesoši un būtiski visām caurviju kompetencēm. Šīs prasmes tieši un netieši veicina dažādu caurviju kompetenču attīstību, savukārt to trūkums – kavē. Lai uzlabotu pilsonisko kompetenci, studiju procesā jārealizē kopienā un līdzdalībā balstītas studijas, lai studējošajiem būtu iespēja risināt reālas sociālās problēmas, apzinoties savas tiesības un pienākumus pilsoniskajā iesaistē sabiedrības attīstībā.
Projekta aktualitātēm līdzi var sekot Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes mājas lapā: https://www.ppmf.lu.lv/petnieciba/projekti/augstakaja-izglitiba-studejoso-kompetencu-novertejums-un-to-attistibas-dinamika-studiju-perioda-2-karta/
Pētījumā abās kārtās kopumā bija iesaistīti vadošie pētnieki, pētnieki, eksperti un zinātniskie asistenti no Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Helsinku Universitātes (Somija), Groningenas Universitātes (Nīderlande). Pētījums tapa sadarbībā ar izglītības uzņēmumu “Lielvārds” un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.
Pētījuma vadītāja – LU prof. Zanda Rubene.
Pētījuma „Augstākajā izglītībā studējošo kompetenču novērtējums un to attīstības dinamika studiju periodā” 2. kārta īstenota ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.2/17/I/001 „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana”.
