Akadēmiskais centrs
2021. gada 21. septembrī plkst.10:00 LU Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātajā sēdē tiks aizstāvēts INESES ELSIŅAS promocijas darbs „Sociāli emocionālā kompetence, sociālais atbalsts un attiecības ar vecākiem, skolotājiem un vienaudžiem: pusaudžu pašuztvertie integratīvie depresijas riska un aizsargājošie faktori”.
Aizstāvēšana notiks attālināti. Interesentiem lūgums reģistrēties >>ŠEIT<< līdz 20. septembrim.
Darba vadītāja: Dr. psych., profesore Baiba Martinsone
Recenzenti: asoc. profesore Ieva Bite, Latvijas Universitāte, profesore Anita Pipere, Daugavpils Universitāte, profesors Carmel Cefai, Maltas Universitāte.
Pētījuma novitāte
Pētījums integrē pusaudžu depresijas riska un aizsargājošo faktoru pieejas, akcentējot un analizējot trīs nozīmīgus faktorus: uztverto sociāli emocionālo kompetenci, izjusto sociālo atbalstu un starppersonu attiecības, kas veido līdz šim nepētītu pusaudžu depresiju izskaidrojošo faktoru kombināciju.
Pētījumi par sociāli emocionālo kompetenci un tās saistību ar pusaudžu depresiju lielākoties fokusējas uz atsevišķu sociāli emocionālās kompetences dimensiju (piemēram, emocionālā kompetence) vai arī to komponenšu (piemēram, pašregulācija) analīzi pusaudžu depresijas kontekstā (Ciarrochi et al., 2003). Tāpēc šis pētījums pievēršas sociāli emocionālajai kompetencei kā daudzdimensionāla konstrukta komponenšu attiecībām kopumā, sniedzot niansētāku skatījumu uz katras atsevišķas sociāli emocionālās kompetences komponentes devumu ne tikai kopējā pusaudžu depresijas simptomu līmeņa, bet arī katras depresijas simptomu jomas prognozē. Savukārt sociālais atbalsts pusaudžu depresijas kontekstā līdzšinējos pētījumos vairāk tika skatīts kā vienots kopīgs rādītājs (Hombrados-Mendieta & Castro-Travé, 2013), tāpēc šis pētījums sniedz niansētāku skatījumu uz izjustā sociālā atbalsta lomu gan kopējā pusaudžu depresijas simptomu līmeņa, gan katras depresijas simptomu jomas prognozē, diferencējot sociālā atbalsta avotus un veidus.
Izvirzot priekšplānā starppersonu attiecības, sociāli emocionālo kompetenci un sociālo atbalstu, pētījums akcentē gan interpersonālos, gan arī kognitīvos, sociālos un emocionālos depresiju un depresijas simptomus prognozējošos aspektus. Līdzšinējos pētījumos kā tendence tiek minēta vai nu kognitīvās, vai arī interpersonālās analīzes pieejas izmantošana (Lee et al., 2010). Tomēr kā mazāk pārstāvētā un kā īpaši vērtīga tiek uzsvērta šo pieeju kombinēšana (Hankin et al., 2018).
Pētījums būvēts tā, lai aptvertu depresijas un depresijas simptomu riska un resursu faktoru daudzpusīgas izpētes iespējas, proti, integrējot kvalitatīvo un kvantitatīvo pieeju. Lielākā daļa pēdējās desmitgadēs veikto pētījumu ir bijuši kvantitatīva rakstura, atsevišķi kvalitatīvie pētījumi, galvenokārt, fokusējās uz klientu ar depresiju saņemtās psihoterapijas kvalitātes izvērtēšanu, maz uzmanības veltot pašu pusaudžu ar depresiju diskursam (Boulard, 2015). Tieši kvalitatīvā pieeja tiek akcentēta kā vēlama pusaudžu depresijas pamatīgākai izpratnei (Kamenov et al., 2014; Weitkamp et al., 2016). Tāpēc šis pētījums sniedz nozīmīgu papildu ieguldījumu pusaudžu depresijas un depresijas simptomu analīzē, jo pamata pieeja pusaudžu depresijas un depresijas simptomu mērījumiem visos pētījuma posmos ir klīniskā intervija. Kvalitatīvo pieeju papildina kvantitatīvā pieeja, tādējādi aplūkojot pusaudžu depresiju un depresijas simptomus no daudzveidīgas metodoloģiskās perspektīvas.
Pētījumā tiek iesaistīta gan klīniskā, gan neklīniskā izlase, paverot iespējas ielūkoties gan pusaudžu, kuriem ir klīniski diagnosticēta depresija, gan pusaudžu no normatīvās izlases diskursā, tādējādi sniedzot plašāku skatījumu uz tēmu.
Pētījuma galvenā būtība
Šis pētījums akcentē nepieciešamību turpināt pievērst uzmanību depresijas tematikai, īpaši uzsverot tieši pusaudžu vecumposmu, jo šo periodu cilvēka dzīvē uzskata par ievainojamības vecumposmu, kad savu aizsākumu rod psihiski traucējumi, t.sk., depresija. Psihiskās veselības traucējumi, kuri radušies šajā vecumā, palielina risku psihisko traucējumu attīstībai arī pieaugušo vecumā. Kaut arī daudziem pusaudžiem šis vecumposms saistās ar virkni biopsihosociālo izaicinājumu un distresa pilnām situācijām (piemēram, attiecību veidošana, identitātes meklējumi, akadēmiskais distress, bioķīmiskas un fizioloģiskās izmaiņas), ne visi pusaudži ir tendēti attīstīt depresijas simptomus. Tas mudina pievērsties biopsihosociālo risku un resursu meklējumiem. Šī pētījuma centrā ir starppersonu attiecības, uztvertā sociāli emocionālo kompetence un izjustais sociālais atbalsts kā svarīgi pusaudžu depresiju prognozējošie aspekti, apvienojot kvalitatīvo un kvantitatīvo pieeju to padziļinātākai izpētei.
Pētījums tika veikts trīs posmos. Pirmajā pētījuma posmā teorētiski tika iztirzātas aktuālās pieejas un izaicinājumi pusaudžu depresijas novērtēšanā pasaulē un Latvijā, kā arī tika veikta Bērnu depresijas novērtēšanas skalas (Children’s Depression Rating Scale – Revised, CDRS-R, Poznanski & Mokros, 1996; CDRS-R) latviešu valodas versijas psihometrisko rādītāju noskaidrošana klīniskajā un neklīniskajā 12 līdz 17 gadu vecu pusaudžu izlasē. Otrajā pētījuma posmā tika veikta 12 līdz 17 gadu vecu pusaudžu ar klīniski diagnosticēto depresiju interviju tematiskā analīze, lai noskaidrotu, kā viņi pieredz un raksturo savas attiecības ar vienaudžiem, vecākiem un skolotājiem. Trešais pētījuma posms tika veikts normatīvajā izlasē, aptaujājot 14 līdz 17 gadus vecus pusaudžus no Latvijas vispārizglītojošajām skolām, lai noskaidrotu, kā pusaudžu uztvertā sociāli emocionālā kompetence kopumā, kā arī to veidojošās komponentes (pašregulācija, sociālā kompetence, empātija, atbildība) prognozē pusaudžu depresijas simptomu kopējo rādītāju un depresijas simptomu jomas, un, kā pusaudžu izjustais sociālais atbalsts kopumā, kā arī sociālā atbalsta avoti (vecāki, skolotāji, klases biedri, tuvi draugi) un veidi (emocionālais, instrumentālais, novērtējošais, informatīvais) prognozē pusaudžu depresijas simptomu kopējo rādītāju un depresijas simptomu jomas (depresīvs noskaņojums, anhedonija, somatiskie simptomi, domas par nāvi).
Pētījuma rezultāti un nozīmīgums
Pētījuma rezultāti norāda, ka attiecības pusaudžiem var būt gan nozīmīgs resursu, gan arī riska faktors, kas var izpausties pietiekami vai nepietiekami izjustajā sociālajā atbalstā. Var pieņemt, ka īpaša vajadzība izjust atbalstu (piemēram, pamanīt un reaģēt uz pusaudžu grūtībām, iesaistīt, emocionāli atbalstīt) ir pusaudžiem, kuri jau ir attīstījuši depresijas simptomus dažādā smaguma pakāpē un nonākuši ārsta redzeslokā. Taču zīmīgi ir tas, ka arī paši pusaudži vairāk vai mazāk apzināti vai neapzināti var veicināt to, ka neizjūt atbalstu, attīstot dažādus sociālās izolēšanās veicinātājus (piemēram, negatīvas kognīcijas, bailes no stigmatizācijas, sociāli emocionālās prasmes), kas var tikt aplūkots kā riska faktors depresijas attīstībai un nostiprināšanai. Veicot pētījumu normatīvajā izlasē, var spriest, ka izjustais atbalsts ir vērā ņemams, taču mazāk izteikts depresijas simptomu prognozētājs kā uztvertā sociāli emocionālā kompetence, paverot iespēju citiem papildu izskaidrojošiem faktoriem. Sociālajā interakcijā īpaša vieta tiek atvēlēta izjustajam atbalstam no klasesbiedriem un viņu instrumentālajam atbalstam. Savukārt uztvertā sociāli emocionālā kompetence – īpaši tādas komponentes kā atbildība un pašregulācija – var būt būtisks resurss depresijas simptomu attīstības novēršanai vai mazināšanai. Klīniskās un neklīniskās grupu pētījuma rezultātu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes pieeju integrēšana sniedz plašāku un daudzpusīgāku skatījumu uz pusaudžu depresijas riskiem un resursu faktoriem.
Zinātniskais un praktiskais pienesums pusaudžu depresijas un tās simptomu izvērtēšanā Latvijā ir arī Bērnu depresijas novērtēšanas skalas (Children’s Depression Rating Scale – Revised, CDRS-R, Poznanski & Mokros, 1996) adaptācija latviešu valodā. Šo instrumentu Amerikas Bērnu un Pusaudžu psihiatrijas akadēmija iesaka kā labās prakses instrumentu pusaudžu depresijas diagnostikā un simptomu izvērtēšanā (Yee et al., 2015). Ņemot vērā, ka Latvijā ir izteikta instrumentu, kuri ir paredzēti pusaudžu depresijas un tās simptomu izvērtēšanai, nepietiekamība, kas rada šķēršļus arī pusaudžu depresijas izpētes zinātniskajiem mērķiem, jauna ticama un valīda instrumenta pieejamība var veicināt aktīvāku zinātnisku interesi par pusaudžu depresijas tematu.
Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, ir iespējas izstrādāt prevencijas un intervences programmu soļus pusaudžu depresijas attīstības novēršanai un simptomu mazināšanai. Pētījuma rezultāti var būt noderīgi nacionālo psihiskās veselības vadlīniju izstrādē. Par pētījumā izmantoto pusaudžu depresijas mērījuma instrumentu ir interese Latvijas klīnisko psihologu un ārstu – psihiatru vidū. Pētījuma ietvaros instruments ir adaptēts Latvijas izlasē, aprēķinot t.s. cut-point (jeb punktu skaitu, sākot ar kuru tiek noteikta robeža depresijai), kas speciālistiem paver plašākas iespējas kvalitatīvai un rūpīgai pusaudžu depresijas novērtēšanai.
Pētījuma rezultāti ir apkopoti un publicēti četros zinātniskajos rakstos.
