Akadēmiskais centrs
Arta Rūdolfa ir Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakutātes (PPMF) jaunās doktora studiju programmas “Izglītības zinātnes” 1.kursa studente, kā arī jaunās maģistra studiju programmas "Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai" pasniedzēja. Gan darbs, gan arī disertācijas tēma Artai ir saistīta ar izglītojošo robotiku.
Arta Liepājas Universitātē ir ieguvusi profesionālo bakalaura grādu Biznesa administrēšanā, uzņēmumu un iestāžu vadītāja profesionālā kvalifikācijā, kā arī Latvijas Universitātē ieguvusi Izglītības zinātņu maģistra grādu pedagoģijā. Pēc maģistrantūras studijām Arta sāka strādāt LU PPMF dažādos Erasmus+ projektos, kas galvenokārt ir saistīti ar izglītojošo robotiku.
Viens no pašreizējiem projektiem ir Roboscientists – “Motivating secondary school students towards STEM careers through robotic artefact making” , kurā tiek izstrādāti mācību materiāli izglītojošajā robotikā vidusskolēniem. Arta stāsta, ka "izglītojošā robotika vidusskolēniem ļauj radoši izpausties, meklēt risinājumus dažādām problēmām, radīt dizainus un būt oriģināliem. Kā arī šāda veida robotikas īstenošana nav dārga un, iespējams, apvienot ar vairākiem mācību priekšmetiem." Projektā iesaistītas vairākas dalībvalstis (Grieķija, Kipra, Polija, Latvija) un arī dažas Rīgas skolas.
Vēl kāds projekts, kurā Arta aktīvi darbojas ir RoboPisces – “Innovative educational ROBOtics strategies for Primary School Experiences”, kura mērķis ir izveidot mācību programmu, lai iesaistītu sākumskolas bērnus un uzlabotu STEAM priekšmetu mācību rezultātus, kā arī palīdzēt pedagogiem izprast un uzlabot viņu STEAM mācību stilus un pieejas. LU PPMF komanda šī projekta ietvaros izstrādājusi šī kursa izvērtēšanas rīkus, kas ļaus noteikt gan skolotāju zināšanu līmeni, gan viņu attieksmi par izglītojošās robotikas iekļaušanu mācību procesā - kā veiksmīgāk integrēt šo robotikas komplektu mācību procesā.
Pēc maģistra līmeņa studiju pabeigšanas, Artai radās vēlme noskaidrot, kas ir robotika. “Tas mazliet saistīts ar to, ka gribēju apgūt robotiku pirms mani bērni sāk to mācīties. Nevēlējos uz viņiem skatīties ar “dinozaura acīm” un brīnīties - kas tie tādi par robotiem jums tur skolā?”, atceras Arta. Arta sāka darbu, mācot bērniem Lego Education. “Tā man bija lieliska pieredze, jo redzēju, ka pareizi saplānotās nodarbībās bērni patiešām var apgūt gan teoriju, gan konstruēšanu un vizuālo programmēšanu”, stāsta Arta. Arta robotiku ir pasniegusi gan pirmsskolas, gan skolas vecuma bērniem. Maģistra darba tēma, kas bija saistīta digitālajiem mācību līdzekļiem, ļāva arī pasniegt dažas lekcijas, aizvietojot pasniedzēju.
Mūsu fakultātes dekānes sen izsapņotā un ilgi gaidītā maģistra studiju programma "Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai" sāka savu dzīvi šogad un Arta šajā programmā ir pasniedzēja. “Tā kā izglītojošās robotikas studiju kursu veidoju pilnīgi no jauna, bija iespēja plānot un domāt par to, kā es pati šo kursu gribētu apgūt”. Arta atzīst, ka pirmais mācību gads būs pagājis realitātes apjaušanā par to, kuras idejas ir labas un kuras būtu jāmaina. Viens ir vadīt lekciju, kurā ir tikai teorija, bet praktisko darbu laika plāns Artu brīžiem ir pārsteidzis.
Līdz stingrāku ierobežojumu ieviešanai bija izdevies nodrošināt studentiem praktisko darbu klātienē, ievērojot visus drošības pasākumu, jo grupa ir salīdzinoši maza. Arta atceras, “kad pirmo reizi īstenojām attālināto praktisko nodarbību, tā beigās sanāca vairāk kā patstāvīgais darbs. Studenti labi tika galā, bet kopumā es teiktu, ka šim studiju kursam attālinātais formāts nav atbilstošs”.
“Ja es teiktu, ka robotika palīdz izprast mūsdienu tehnoloģijas, tas neko daudz neizteiks, bet, ja es iedotu 5 minūšu uzdevumu, kurā ieprogrammēt pašu vienkāršāko kustību sensoru (ko ikdienā var vērot automātiskajās durvīs, liftu durvīs, luksoforos u.c.), uzreiz būtu skaidrs, kā varam mācīt arī maziem bērniem apgūt tehnoloģijas un to darbības principus, secīguma nozīmi programmēšanā un daudz ko citu. Studenti mācās darot”, stāsta Arta. Nodarbība tiek plānotā tā, ka sākumā studenti praktiski darbojoties izprot izglītojošo robotu principu, un tikai tad seko teorētiskās nostādnes un komentāri. Savukārt, noslēgumā studenti var izvēlēties robotikas komplektu, kuram jāizstrādā mācību metodisko līdzekli ar visu nepieciešamo informāciju no teorijas un praktiskajiem uzdevumiem līdz vērtēšanai.
Paralēli tam visam Arta arī studē jaunajā kopīgajā doktora studiju programmā “Izglītības zinātnes”, kuru kopīgi īsteno četras Latvijas augstskolas – Latvijas Universitāte kopā ar Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmiju. Programma ir unikāla Latvijā un Baltijā, jo tā tiek realizēta kā kopīga starpaugstskolu doktora studiju programma izglītības zinātnēs, kuras moduļi tiek īstenoti vairākās augstskolās dažādos valsts reģionos.
Neskatoties uz to, ka šis attālināto mācību periods ir izaicinošs kā pasniedzējiem, tā arī studentiem, Arta norāda uz vairākām priekšrocībām. Pirmkārt, tiešsaistes lekcijas ir iespējams ierakstīt, un, ja nesanāk pieslēgties reālajā laikā, ierakstu var noskatīties vēlāk. Otrkārt, šogad lekcijas pasniedz lielisks vies-profesors no Manheimas Universitātes (Vācijā) - Dirks Ifenthalers, un studentiem ir iespēja apgūt viņa kursu - Zinātniskā rakstīšana izglītības zinātnēs, ko apgūst arī doktoranti Vācijā. Treškārt, apvienotā studiju programma piedāvā iespēju apgūt studiju moduļus citās Latvijas augstskolās atbilstoši savām interesēm. Piemēram, Arta ir izvēlējusies Liepājas Universitātes piedāvāto studiju moduli un ir ļoti apmierināta, jo nodarbības notiek mazās grupās, ir iespēja izvērst diskusijas, uzdot jautājumus un realizēt grupu darbus.
Disertācijas tēma pašlaik ir “Izglītojošās robotikas didaktika inženierzinātnisko kompetenču attīstībai”, bet, kā zināms, tēmas bieži mēdz mainīties, un Arta neizslēdz iespēju, ka arī viņas tēma beigās varētu skanēt citādāk, bet tā noteikti paliks izglītojošās robotikas jomā.
