Darbu uzsācis projekts par augstākās izglītības un zinātnes sistēmas pārmaiņām Norvēģijā un Latvijā

Projektā no Latvijas puses ir iesaistītas trīs augstskolas: Latvijas Universitāte kā vadošais partneris, Rīgas Tehniskā Universitāte un Rīgas Ekonomiskā augstskola (The Stockholm School of Economics in Riga), Norvēģiju pārstāv Ziemeļvalstu inovāciju, zinātniskās darbības un izglītības pētījumu institūts NIFU (Nordic Institute for Studies in Innovation, Research and Education).

Latvijas Universitāti pētījumā pārstāv projekta vadītāja, eksperte Indra Dedze, eksperts, asociētais profesors  Gundars Bērziņš (EVF), projekta zinātniskais vadītājs, vadošais pētnieks, profesors Andrejs Geske (PPMF), kā arī vadošie pētnieki profesors Māris Purgailis (EVF) un profesore Zanda Rubene (PPMF) un projekta vadītājas asistente Vineta Otto.

No Rīgas Tehniskās Universitātes pētījumā piedalās profesore Elīna Gaile-Sarkane, profesore Inga Lapiņa, projekta koordinators Modris Ozoliņš, kā arī virkne fakultātes pētnieku un doktorantūras studentu.

Rīgas Ekonomikas augstskolu pārstāv rektors Anders Palzovs (Anders Paalzow), prorektore Diāna Pauna, pētnieces Zane Cunska un Rita Kaša. 

Projekta mērķis ir novērtēt Boloņas deklarācijas un Lisabonas stratēģijas dokumentu un ar to saistīto procesu ietekmi uz augstākas izglītības sistēmu Latvijā un Norvēģijā. Projekta partneri seminārā pārrunāja jēdziena "zināšanu Eiropa" nozīmi, kā arī abu valstu augstākās izglītības diskursu īpatnības vienotajā Eiropas augstākās izglītības telpā. 

Projekta zinātniskais vadītājs profesors Andrejs Geske uzsver, ka projekts ir nozīmīgs universitāšu darbības, tālākās attīstības un konkurētspējas paaugstināšanas kontekstā, domājot par augstākās izglītības telpas efektīvu eiropeizāciju dažādos līmeņos.

“Augstākās izglītības politikas un  procesi salīdzinošā perspektīvā līdz šim Latvijā ir maz pētīti, tādēļ šis projekts ir atzīstams par nozīmīgu soli augstākās izglītības telpas izzināšanā”, atzina projekta vadītāja Indra Dedze.

„RTU ir izveidojusies cieša sadarbība ar Norvēģijas augstākajām mācību iestādēm pēdējo pārdesmit gadu laikā, tādēļ jo interesantāk būs sistēmiski salīdzināt augstākās izglītības sfēras kopumā”, piezīmēja Inženierekonomikas un vadības fakultātes starptautisko programmu nodaļas direktors Modris Ozoliņš. „Viens no uzdevumiem mūsu pētniecības procesa ietvaros būs īstenot aptaujas augstskolu un to sadarbības partneru vidū, lai labāk izprastu, kā izmaiņas izglītības sistēmā uztver tie, kuriem augstskolu mācībspēki un zinātnieki strādā”, viņš turpina.   

“Latvijas un Norvēģijas augstākās izglītības adaptācijas potenciāla un notiekošo izmaiņu salīdzinošā analīze šajā projektā būs ļoti noderīga, jo sniegs jaunas zināšanas par Eiropas Savienības ietekmi uz augstāko izglītību un pētniecību," uzskata projektā iesaistītais pētnieks NIFU un Oslo Universitātes profesors Bjorns Stensakers (Bjørn Stensaker). "Mūsu šodienas tikšanās bija bija ļoti auglīga, jo visi partneri varēja tikties klātienē un diskutēt gan par pētījuma analītisku ietvaru, gan jautājumiem saistībā ar datu vākšanu un analīzi. Šodien mēs vienojāmies par projekta gaitas nozīmīgākajiem uzdevumiem un rezultātiem, ko mums nepieciešams veikt tuvākajos mēnešos,"  uzsver Stensakers. Norvēģijas pētnieks ir pārliecināts, ka:  "šis projekts iniciēs jaunas atziņas par to, kā uzlabot augstāko izglītību mūsu valstīs un tā rezultāti būs interesanti augstākās izglītības politikas veidošanai nākotnē ".