Akadēmiskais centrs
Tika apskatīti daudzi nozīmīgi mājturības un tehnoloģiju satura un metodiskie aspekti, kā arī mājturības un tehnoloģiju skolotāju profesionālās pilnveides jautājumi, par daudziem no tiem izraisījās diskusijas.
H. I. Melnbārde dalījās pieredzē par tradicionālo vērtību pētīšanu studiju kursos Etnogrāfija un latviešu tautas māksla I , II un citos, aktualizēja viedokli, ka pedagogam jābūt kultūras cilvēkam, kurš orientējas savas un citu tautu kultūras vērtībās. J. Tērvide referēja par latviešu etnogrāfiskajiem adījumiem, stāstījumu papildinot ar daudziem vizuāliem piemēriem. L. Veita teorētiski un praktiski apskatīja daudzveidīgus ierosmes avotus un to izmantošanu dažādos materiālos un tehnoloģijās. M. Urdziņa-Deruma uzsvēra spēles kā mācību metodes iespējas studiju procesā, demonstrējot vairākus piemērus tekstilmateriālmācības un kompozīcijas apguvē. G. Treimane informēja par ģeometrisko konstrukciju apguves nepieciešamību mājturības un tehnoloģiju procesā un parādīja daudzu konstrukciju piemērus. D. Sondare un L. Barbara runāja par mājturības un tehnoloģiju skolotāju profesionālo pilnveidi, dalījās savā pieredzē gan programmu veidošanā, gan realizācijā. I. Kadiķe savā referātā analizēja mājturības un tehnoloģiju skolotāju viedokli par mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmeta pilnveides iespējām, apskatīja vairāku Latvijas skolotāju inovatīvo pieredzi Rīgas, Jelgavas un Rēzeknes vispārizglītojošajās skolās.
Informāciju sagatavoja M. Urdziņa-Deruma
