Akadēmiskais centrs
Izstāde darbosies no 2.novembra līdz gada beigām.
Apmeklējumus pieteikt prof.em. Aīdai Krūzei, tālr. - 29372140
Izstādē studenti un citi interesenti varēs iepazīties ar izdevumiem par Krišjāņa Barona dzīvesdarbību un devumu tautas pedagoģijas ideju popularizēšanā. Krišjānis Barons (dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižā, miris 1923. gada 8. martā Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.
Kr. Barona mūža darbs folkloristikā ir akadēmiskais tautas dziesmu krājums "Latvju dainas" (1915), ko valodnieks Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni. Sākoties darbam pie materiālu vākšanas krājumam „Latvju Dainas”, Kr.Barons rakstīja, ka "sen jau, kā likās, aizbērtie un izsusušie tautas atmiņas avoti sāka brīnišķi plūst, bet vecās māmuliņas, mūsu skaidrais dziesmu avots, dienu no dienas paliek retākas".
Kr. Barons vēl ir sastādījis "Latvju dainu izlasi" un pētījis tautas dziesmu metriku ("Latvju dainu izlase skolai un jaunatnei", 1931). Viņš ir licis pamatus latviešu literārās valodas populārzinātniskajam stilam, sarakstījis vairāk nekā 150 populārzinātniskus rakstus. Nodarbojies arī ar jaunu svešvārdu ieviešanu, ieviesis vairāku zinātņu nosaukumus (piemēram, matemātika, ģeogrāfija, fizika, bioloģija).
Viņa vārdā ir nosaukta Krišjāņa Barona iela Rīgā. 2004. gadā atzīts par visu laiku ievērojamāko Latvijas personību.
Apmeklējumus pieteikt prof.em. Aīdai Krūzei, tālr. - 29372140
Izstādē studenti un citi interesenti varēs iepazīties ar izdevumiem par Krišjāņa Barona dzīvesdarbību un devumu tautas pedagoģijas ideju popularizēšanā. Krišjānis Barons (dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižā, miris 1923. gada 8. martā Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.
Kr. Barona mūža darbs folkloristikā ir akadēmiskais tautas dziesmu krājums "Latvju dainas" (1915), ko valodnieks Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni. Sākoties darbam pie materiālu vākšanas krājumam „Latvju Dainas”, Kr.Barons rakstīja, ka "sen jau, kā likās, aizbērtie un izsusušie tautas atmiņas avoti sāka brīnišķi plūst, bet vecās māmuliņas, mūsu skaidrais dziesmu avots, dienu no dienas paliek retākas".
Kr. Barons vēl ir sastādījis "Latvju dainu izlasi" un pētījis tautas dziesmu metriku ("Latvju dainu izlase skolai un jaunatnei", 1931). Viņš ir licis pamatus latviešu literārās valodas populārzinātniskajam stilam, sarakstījis vairāk nekā 150 populārzinātniskus rakstus. Nodarbojies arī ar jaunu svešvārdu ieviešanu, ieviesis vairāku zinātņu nosaukumus (piemēram, matemātika, ģeogrāfija, fizika, bioloģija).
Viņa vārdā ir nosaukta Krišjāņa Barona iela Rīgā. 2004. gadā atzīts par visu laiku ievērojamāko Latvijas personību.
 Pedagoģijas muzejā Anniņmuižā, Jūrmalas gatvē 76, sadarbībā ar Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēku tika atklāta Krišjāņa Barona 180-gadei (31.10.1835 - 08.03.1923) veltīta izstāde "Dainu tēva personība un pedagoģiskā doma".){kind=link}