Akadēmiskais centrs
Par galamērķi tika izvirzīts lielākais Baltijā laikmetīgās mākslas muzejs – KUMU Kunstimuuseum, lai pilnveidotu savas vizuālizpratnes spējas. Studenti apmeklēja arī citas ievērojamās vietas, māsklas objektus un arhitektūru Tallinā, piemēram, vecpilsētu, baroka stila Kadriorgi pili. Daži no studentiem ir izteikuši ekskursijā gūtos iespaidus.
Rita Eglīte, 4.kurss: “Ekskursija uz Tallinu deva iespēju iepazīties ar brīnišķīgu un laikmetīgu igauņu mākslas muzeju, ar ko viņi nav bijuši lēni un jau sen pārspējuši latvju bāleliņus. No tāluma muzeju pat nepamanīsi, jo liekas, ka tie ir kādi apakšzemes bunkuri, bet pa tiltu tuvojoties atklājas mūsdienīga un pārsteidzoša ēka, varbūt pat igauņu stikla kalns?
Iekšā gan darbinieki rosās īstā latviešu garā un dāvā man uzlīmi, kas ir brīnišķīgs bērna izdomājums – labāk taču staigāt ar uzlīmi, nevis katrai tantei pretī vicināt savu izdevīgo studenta biļetenu. Staigāt pa muzeja stāviem (kur katrs atbilst kādam posmam mākslas vēsturē), ir kā staigāt pa mežu, ja kartes nav pie rokas, jo automātiskā durvju virināšanās tā apmulsina nabaga latvietes, ka liedz atcerēties kur būts un kurp iets. Riņķu riņķiem skatoties un brīnoties, muzejs ir acīm apēsts un mute jo sevišķi smaidīga runājošo bistu telpā, kas dāvā privilēģiju uzklausīt dažādu gadsimteņu pārstāvjus, kas saka: ”Mēs bijām un mēs esam te. Esi, esi, esi, lūdzu, esi, esi par mums.”
Tālāk Tallinas ielās ir jāpiepilda lūgums “Esi! Esi, lūdzu”, kur parkos redzamas ģimenes, kas ir ģimenes, uz ielām cilvēki, kas nenovēršas un palīdzēs kā varēs, pat ja nesapratīs, jo viņi kopj to, kas viņiem ir. Vecpilsēta kā senlaiku daile slejas un mierā stāv, pilsēta – stikliem stiklota un pārsteidz ar jaunlaiku dīvainībām un mūsdienīgumu, kur vairāku kilometru garumā netiek pamanīts it neviens grausts, kas kliegtu pēc sava “esi”.” Alise Zvirgzdiņa, 2.kurss: “Iepazinos ar Tallinu jau otro reizi, bet šoreiz kopā ar savu mammu Kristīni, kura pēdējo reizi redzēja Tallinu tikai caur bērna acīm. Uzskatu, ka šis bija ļoti vērtīgs brauciens, jo mums bija dotas tikai 7h, lai izskatītu pašu svarīgāko un interesantāko. Maršrutu izdomājām jau pirms brauciena. Pabrokastojām kafejnīcā, lēnā garā pastaigājāmies pa mazajām centra ieliņām, apmaldījāmies parkā, kā arī apmeklējām muzeju KUMU. Visu paspējām izstaigāt bez sabiedriskā transporta palīdzības.
Mans vislielākais ieteikums būtu nebaidīties no pulksteņa un no tā, cik laiks ātri skrien. Pietiek jau ar to, ka paceļam galviņas un ieraugam to, kā rudens lapas krīt, izbaudām sava ceļa biedra klātbūtni, kā arī izdzeram siltu tēju pavisam citā valstī, pilsētā. Ir jāizbauda šie mazie sīkumiņi. Kā arī, vēlos izteikt pateicību mūsu programmas studentam-mentoram Ļevam par brauciena ieteikumu un, protams, mammai par atmiņām.” Beāte Grīsle, 1. kurss: “Pulkstenis ir gandrīz trīs naktī. Mēs,salstošiem pirkstiem un smaidiem sejā, kāpsim autobusā uz Tallinu. Neslēpšu, ka sajutu patīkamu satraukumu, ceļot ir lieliski un, ja ir iespēja, tad to arī vajag izmantot! Tallinu apmeklēju pirmo reizi un pirmais ieelpas brīdis, izkāpjot no autobusa, mani pārsteidza -""bet šeit taču gaiss pat smaržo citādāk". Pirmais un lielākais apskates objekts mūsu sarakstā - jūra. Uz turieni ejot apmaldījāmies, bet galamērķi sasniedzām. Jūras gaisu saelpojušies un "Rusalkas" pieminekli aplūkojuši, devāmies iepazīt Vecās Tallinas ielas. Man vislabāk patika palūkoties uz Tallinu no Kohtu skatu torņa, vējš matos un lielisks skats! Pēdējā pieturvieta bija KUMU muzejs, pilns ar mākslas darbiem, to bija tik daudz un dažādi, ka muzejs likās dzīvs, vien sirdspuksti pietrūka! Bet visvairāk manu uzmanību pievērsa Jasa Kaselāna (Jass Kaselaan, 1981) „Leļļu laukums”, tas bija biedējošs, bet vienlaicīgi arī fascinējošs. Sapratu, ka vienas dienas laikā nevar visu paspēt apskatīt, tādēļ noteikti braukšu vēlreiz!” Keneta Krauze, 1.kurss: “Tā kā Tallinā iepriekš vēl nebiju bijusi, tad sākotnēji likās, ka pati pilsēta ir līdzīga kā Rīga, iespējams, skaistāka, tomēr, godīgi sakot, Tallinas arhitektūra nav tik grezna un iespaidīga kā Rīgā. Pat negribot, nākas salīdzināt Tallinu ar Rīgu un jāsaka, ka, ņemot vērā to, ka Tallina ir Igaunijas galvaspilsēta, tā nebija tik trokšņaina un apdzīvota kā Rīga, kas varbūt arī ir pluss, jo pilsēta bija ļoti tīra un sakopta. Un pašlaik varu novērtēt to, cik gan skaisti Rīgā ir tilti pār Daugavu, jo Tallinai cauri neplūst tik varena upe... Protams, katrā pilsētā mīt savs skaistums, Tallinā vairāk redzami viduslaiku pils torņi un nocietinājumu daļas ap vecpilsētu, neskaitāmas baznīcas un citi apskates objekti. Skaists skats paveras no pilskalna, to ieteiktu apskatīt ikvienam, kurš dodas uz Tallinu. Par lielāko Baltijas mākslas muzeju - biju gaidījusi tomēr kaut ko grandiozāku, iespaidīgāku un neparastāku. Jāsaka, ka pati ēka ir ļoti liela un skaista. Jebkurā gadījumā, ieteiktu apskatīt šo muzeju, jo ir arī apskatāmi apbrīnas vērti mākslas darbi un objekti. Lai nu kā, paldies varu teikt LU un LUX EXPRESS studentu braucienu iespējai un visiem līdzbraucējiem, kuri sagādāja tik foršu un atmiņām paliekošu braucienu.” Anna Braunfelde, 1. kurss: “Tallinā biju pirmo reizi un patika viss - radīja labas atmiņas! Bija interesanti redzēt Tallinas vecpilsētu un KUMU mākslas muzejā laikmetīgās mākslas izstādi. Nevarētu teikt, ka man ĻOTI patika šī izstāde, bet - kā saka - par gaumi nestrīdas! Atmiņā paliks arī braucieni ar sabiedrisko transportu un Tallinas Vecpilsētas šarms!” Brauciena kurators – studentu mentors Ļevs Rusilo (4.kurss) atzinis par vērtīgu autobusa kompānijas LUX EXPRESS un LU STUDENTU PADOMES akcijas braucienu piedāvājumu studentiem. Visu studentu vārdā viņš saka paldies par iespēju realizēt šo kultūrizglītojošu braucienu! PBSP apakšprogrammas “Kulturoloģijas skolotājs” ir studiju programma, kurā studijas tiek papildinātas ar vērtīgām ekskursijām, izbraucieniem, pētījumiem un atklājumiem! Izmanto iespēju un izvēlies PBSP “Skolotājs” līdztekus pamatspecialitātei kā 2. kvalifikāciju – “KULTUROLOĢIJAS SKOLOTĀJS" ”!
Iekšā gan darbinieki rosās īstā latviešu garā un dāvā man uzlīmi, kas ir brīnišķīgs bērna izdomājums – labāk taču staigāt ar uzlīmi, nevis katrai tantei pretī vicināt savu izdevīgo studenta biļetenu. Staigāt pa muzeja stāviem (kur katrs atbilst kādam posmam mākslas vēsturē), ir kā staigāt pa mežu, ja kartes nav pie rokas, jo automātiskā durvju virināšanās tā apmulsina nabaga latvietes, ka liedz atcerēties kur būts un kurp iets. Riņķu riņķiem skatoties un brīnoties, muzejs ir acīm apēsts un mute jo sevišķi smaidīga runājošo bistu telpā, kas dāvā privilēģiju uzklausīt dažādu gadsimteņu pārstāvjus, kas saka: ”Mēs bijām un mēs esam te. Esi, esi, esi, lūdzu, esi, esi par mums.”
Tālāk Tallinas ielās ir jāpiepilda lūgums “Esi! Esi, lūdzu”, kur parkos redzamas ģimenes, kas ir ģimenes, uz ielām cilvēki, kas nenovēršas un palīdzēs kā varēs, pat ja nesapratīs, jo viņi kopj to, kas viņiem ir. Vecpilsēta kā senlaiku daile slejas un mierā stāv, pilsēta – stikliem stiklota un pārsteidz ar jaunlaiku dīvainībām un mūsdienīgumu, kur vairāku kilometru garumā netiek pamanīts it neviens grausts, kas kliegtu pēc sava “esi”.” Alise Zvirgzdiņa, 2.kurss: “Iepazinos ar Tallinu jau otro reizi, bet šoreiz kopā ar savu mammu Kristīni, kura pēdējo reizi redzēja Tallinu tikai caur bērna acīm. Uzskatu, ka šis bija ļoti vērtīgs brauciens, jo mums bija dotas tikai 7h, lai izskatītu pašu svarīgāko un interesantāko. Maršrutu izdomājām jau pirms brauciena. Pabrokastojām kafejnīcā, lēnā garā pastaigājāmies pa mazajām centra ieliņām, apmaldījāmies parkā, kā arī apmeklējām muzeju KUMU. Visu paspējām izstaigāt bez sabiedriskā transporta palīdzības.
Mans vislielākais ieteikums būtu nebaidīties no pulksteņa un no tā, cik laiks ātri skrien. Pietiek jau ar to, ka paceļam galviņas un ieraugam to, kā rudens lapas krīt, izbaudām sava ceļa biedra klātbūtni, kā arī izdzeram siltu tēju pavisam citā valstī, pilsētā. Ir jāizbauda šie mazie sīkumiņi. Kā arī, vēlos izteikt pateicību mūsu programmas studentam-mentoram Ļevam par brauciena ieteikumu un, protams, mammai par atmiņām.” Beāte Grīsle, 1. kurss: “Pulkstenis ir gandrīz trīs naktī. Mēs,salstošiem pirkstiem un smaidiem sejā, kāpsim autobusā uz Tallinu. Neslēpšu, ka sajutu patīkamu satraukumu, ceļot ir lieliski un, ja ir iespēja, tad to arī vajag izmantot! Tallinu apmeklēju pirmo reizi un pirmais ieelpas brīdis, izkāpjot no autobusa, mani pārsteidza -""bet šeit taču gaiss pat smaržo citādāk". Pirmais un lielākais apskates objekts mūsu sarakstā - jūra. Uz turieni ejot apmaldījāmies, bet galamērķi sasniedzām. Jūras gaisu saelpojušies un "Rusalkas" pieminekli aplūkojuši, devāmies iepazīt Vecās Tallinas ielas. Man vislabāk patika palūkoties uz Tallinu no Kohtu skatu torņa, vējš matos un lielisks skats! Pēdējā pieturvieta bija KUMU muzejs, pilns ar mākslas darbiem, to bija tik daudz un dažādi, ka muzejs likās dzīvs, vien sirdspuksti pietrūka! Bet visvairāk manu uzmanību pievērsa Jasa Kaselāna (Jass Kaselaan, 1981) „Leļļu laukums”, tas bija biedējošs, bet vienlaicīgi arī fascinējošs. Sapratu, ka vienas dienas laikā nevar visu paspēt apskatīt, tādēļ noteikti braukšu vēlreiz!” Keneta Krauze, 1.kurss: “Tā kā Tallinā iepriekš vēl nebiju bijusi, tad sākotnēji likās, ka pati pilsēta ir līdzīga kā Rīga, iespējams, skaistāka, tomēr, godīgi sakot, Tallinas arhitektūra nav tik grezna un iespaidīga kā Rīgā. Pat negribot, nākas salīdzināt Tallinu ar Rīgu un jāsaka, ka, ņemot vērā to, ka Tallina ir Igaunijas galvaspilsēta, tā nebija tik trokšņaina un apdzīvota kā Rīga, kas varbūt arī ir pluss, jo pilsēta bija ļoti tīra un sakopta. Un pašlaik varu novērtēt to, cik gan skaisti Rīgā ir tilti pār Daugavu, jo Tallinai cauri neplūst tik varena upe... Protams, katrā pilsētā mīt savs skaistums, Tallinā vairāk redzami viduslaiku pils torņi un nocietinājumu daļas ap vecpilsētu, neskaitāmas baznīcas un citi apskates objekti. Skaists skats paveras no pilskalna, to ieteiktu apskatīt ikvienam, kurš dodas uz Tallinu. Par lielāko Baltijas mākslas muzeju - biju gaidījusi tomēr kaut ko grandiozāku, iespaidīgāku un neparastāku. Jāsaka, ka pati ēka ir ļoti liela un skaista. Jebkurā gadījumā, ieteiktu apskatīt šo muzeju, jo ir arī apskatāmi apbrīnas vērti mākslas darbi un objekti. Lai nu kā, paldies varu teikt LU un LUX EXPRESS studentu braucienu iespējai un visiem līdzbraucējiem, kuri sagādāja tik foršu un atmiņām paliekošu braucienu.” Anna Braunfelde, 1. kurss: “Tallinā biju pirmo reizi un patika viss - radīja labas atmiņas! Bija interesanti redzēt Tallinas vecpilsētu un KUMU mākslas muzejā laikmetīgās mākslas izstādi. Nevarētu teikt, ka man ĻOTI patika šī izstāde, bet - kā saka - par gaumi nestrīdas! Atmiņā paliks arī braucieni ar sabiedrisko transportu un Tallinas Vecpilsētas šarms!” Brauciena kurators – studentu mentors Ļevs Rusilo (4.kurss) atzinis par vērtīgu autobusa kompānijas LUX EXPRESS un LU STUDENTU PADOMES akcijas braucienu piedāvājumu studentiem. Visu studentu vārdā viņš saka paldies par iespēju realizēt šo kultūrizglītojošu braucienu! PBSP apakšprogrammas “Kulturoloģijas skolotājs” ir studiju programma, kurā studijas tiek papildinātas ar vērtīgām ekskursijām, izbraucieniem, pētījumiem un atklājumiem! Izmanto iespēju un izvēlies PBSP “Skolotājs” līdztekus pamatspecialitātei kā 2. kvalifikāciju – “KULTUROLOĢIJAS SKOLOTĀJS" ”!