Akadēmiskais centrs
Aprīlī un maijā notiek dažādas aktivitātes augstskolu mācībspēkam un studentiem, kā arī speciālistu zināšanu nostiprināšanai paredzēts pēcapmācības treniņseminārs, kura mērķis ir veicināt valsts pārvaldes un dažādu pakalpojumu sniegšanas līmeņos strādājošo speciālistu sociālo un profesionālo kompetenču attīstību imigrācijas un starpkultūru komunikācijas un kultūrdaudzveidības jomā, kā arī veicināt profesionālās identitātes veidošanos un radīt labās prakses analīzes un refleksijas telpu.
LAKMA apvieno 10 Latvijas augstskolu – Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, Latvijas Universitāti (LU), Liepājas Universitāti, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Ventspils Augstskolu un Vidzemes Augstskolu – un to akadēmiskos un administratīvos darbiniekus, kuri ikdienā strādā ar trešo valstu valstspiederīgajiem studentiem un kuriem trūkst zināšanu starpkultūru komunikācijā.
Kopīgā dialoga veidošanai starp augstskolu un koledžu pedagoģisko un administratīvo personālu, trešo valstu valstspiederīgajiem augstskolu studentiem un speciālistiem (konsultantiem) 27. aprīlī notika diskusija un kontaktbirža.
Protam klausīties un darīt
Diskusijas vadītāja Ausma Pastore atnākušos dalībniekus meistarīgi iesaistīja kopējā sarunā. Viņa atgādināja, ka ar kolēģiem jau ir izstrādājusi informatīvu materiālu „Kompass dzīvei Latvijā augstskolu studentiem – trešo valstu valstspiederīgajiem” (2011), bet viņu joprojām interesē studenti un viņu vajadzības, lai sniegtu iespējamos problēmu risinājumus.
Atbildot uz jautājumu, ko prot vai dara vislabāk, sadarbojoties ar citiem, RTU studējošie ārvalstu studenti cenšas uzskaitīt savas stiprās puses, piemēram, Serhijs no Ukrainas stāsta, ka prot skaidrot un analizēt situācijas, programmas „Erasmus” students Binajs no Nepālas uzskata, ka viņam padodas mācīties, Romariks no Kamerūnas ir pārliecināts, ka viņam piemīt kritiskā domāšana, bet Lukass atzīst, ka vislabprātāk klausās. Šo īpašību – prasmi klausīties – kā savu pozitīvo iezīmi atklāj arī daudzi Latvijas pārstāvji, bet ne mazums uzskata, ka viņiem piemīt spējas rast pozitīvu un radošu risinājumu.
Kad sākas darbs grupās, veidojas RTU, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, LLU, RPIVA, RSU un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” komandas, lai dalītos pieredzē par problēmām sadzīvē, mācībās, nodarbinātībā, brīvajā laikā un līdzdalībā studiju procesā un aktivitāšu īstenošanā un ieteiktu, kurš ko var darīt vai ietekmēt.
Mācību procesā atklājas vairākas līdz šim nepārvarētas grūtības – neveidojas atgriezeniskā saite, īpaši ar gados vecāku mācībspēku, pastāv valodas barjera. Ieteikumi – ir jāpārbauda docētāju angļu valodas zināšanas, viņiem ir jāiegūst sertifikāts un jāatsvaidzina jau esošās zināšanas; ir domas, ka būtu jānodarbina labāki profesionāļi, jāuzlabo attiecīgo valodas prasmju līmenis, lai koriģētu mācību procesu.
Nereti izstrādātais studiju piedāvājums neapmierina ārzemju studentus, ir secināts, ka nav sagatavotas studiju programmas tieši ārzemnieku vajadzībām. Neveidojas kontakti ar latviešu studentiem, tādēļ tiek izteikti ierosinājumi: studentu pašpārvalde varētu sniegt informāciju par draudzīgām vietējām nevalstiskajām organizācijām; augstskolās varētu veidot kopēju telpu, kur notiktu kopīgas mācības, pārrunas u. tml., kas ne tikai palīdzētu vienam otru labāk iepazīt, bet arī ātrāk apgūt latviešu valodu.
Studentu uzturēšanās atļauja un atbilstošā likumdošana pieļauj studēt 20 darba stundu nedēļā, tādēļ ir radies priekšlikums atdalīt uzturēšanās atļaujas programmas „Erasmus” un pilna laika studentiem, lai rastu iespēju strādāt ilgāk par pašlaik likumā noteiktajām stundām. Vēl ir ieteikumi augstskolām mēģināt slēgt sadarbības līgumus ar starptautiskām firmām, lai noslēgtu darba līgumus ar ārzemju studentiem (valodas jautājums), kā arī uzlabot latviešu valodas mācību iespējas, lai būtu iespējams ātrāk apgūt latviešu valodu.
Kur smelt informāciju
Analizējot problēmu uzskaitījumu par brīvā laika un līdzdalības problēmām, visbiežāk izskan viedoklis, ka katrs turas savrupi. Ja tā ir raksturīga tautas vai nācijas iezīme, tad starp ieteikumiem ir idejas, ka studentu pašpārvaldes aktīvistiem, ārlietu departamenta atbildīgajiem vairāk un aktīvāk ir jāinformē par aktivitātēm ārpus augstskolas sienām, piemēram, maratoniem, semināriem, kultūras pasākumiem. Atklājas, ka augstskolās ir apgrūtināta informācijas aprite, nav noteikta informācijas avota, kur var uzzināt par aktivitātēm ārpus studiju procesa. Ir arī ieteikums veidot sadaļu augstskolas mājaslapā, kur var uzdot jautājumus, piemēram, kur iesaka šovakar aiziet, un kur var saņemt arī atbildi, tātad kādam ar to ir jāstrādā.
Aptauja liecina, ka ārvalstu studenti ir izteikuši neapmierinātību, ka dažkārt viņus angliski nesaprot veikalā, medicīnas iestādē, transportlīdzeklī, uz ielas. Viens no ieteikumiem ir attīstīt tā saukto buddy sistēmu, kas būtu ne vien kā palīdzīga roka un padoms programmas „Erasmus” studentiem, bet visiem ārvalstniekiem, arī trešo valstu valstspiederīgajiem studentiem, tātad ir jāattīsta aktivitāte „buddy for everybody”.
Diskusijas laikā Alise un Marta no RTU Studentu parlamenta atklāja, ka, tiekoties ar ārvalstu studentiem, no viņiem ir nācies dzirdēt ne tikai neapmierinātību ar kaut ko – galvenokārt viņi ir patīkami pārsteigti par latviešu labvēlību, draudzīgumu, pretimnākšanu un atklātību. Tam piekrīt arī brazīlietis Lukass, kurš novērtē, ka mēs runājot, ko domājam, un ne visās valstīs tas ir sastopams.
Atliek secināt, ka atklātā saruna būs viela pārdomām, lai turpmākā sadarbībā ieguvēji būtu visi.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta „Starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības pilnveidošana darbam ar trešo valstu pilsoņiem” īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"". Granta līguma Nr. IF/2013/3/4
www.patverums-dm.lv
LAKMA apvieno 10 Latvijas augstskolu – Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, Latvijas Universitāti (LU), Liepājas Universitāti, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Ventspils Augstskolu un Vidzemes Augstskolu – un to akadēmiskos un administratīvos darbiniekus, kuri ikdienā strādā ar trešo valstu valstspiederīgajiem studentiem un kuriem trūkst zināšanu starpkultūru komunikācijā.
Kopīgā dialoga veidošanai starp augstskolu un koledžu pedagoģisko un administratīvo personālu, trešo valstu valstspiederīgajiem augstskolu studentiem un speciālistiem (konsultantiem) 27. aprīlī notika diskusija un kontaktbirža.
Protam klausīties un darīt
Diskusijas vadītāja Ausma Pastore atnākušos dalībniekus meistarīgi iesaistīja kopējā sarunā. Viņa atgādināja, ka ar kolēģiem jau ir izstrādājusi informatīvu materiālu „Kompass dzīvei Latvijā augstskolu studentiem – trešo valstu valstspiederīgajiem” (2011), bet viņu joprojām interesē studenti un viņu vajadzības, lai sniegtu iespējamos problēmu risinājumus.
Atbildot uz jautājumu, ko prot vai dara vislabāk, sadarbojoties ar citiem, RTU studējošie ārvalstu studenti cenšas uzskaitīt savas stiprās puses, piemēram, Serhijs no Ukrainas stāsta, ka prot skaidrot un analizēt situācijas, programmas „Erasmus” students Binajs no Nepālas uzskata, ka viņam padodas mācīties, Romariks no Kamerūnas ir pārliecināts, ka viņam piemīt kritiskā domāšana, bet Lukass atzīst, ka vislabprātāk klausās. Šo īpašību – prasmi klausīties – kā savu pozitīvo iezīmi atklāj arī daudzi Latvijas pārstāvji, bet ne mazums uzskata, ka viņiem piemīt spējas rast pozitīvu un radošu risinājumu.
Kad sākas darbs grupās, veidojas RTU, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, LLU, RPIVA, RSU un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” komandas, lai dalītos pieredzē par problēmām sadzīvē, mācībās, nodarbinātībā, brīvajā laikā un līdzdalībā studiju procesā un aktivitāšu īstenošanā un ieteiktu, kurš ko var darīt vai ietekmēt.
Mācību procesā atklājas vairākas līdz šim nepārvarētas grūtības – neveidojas atgriezeniskā saite, īpaši ar gados vecāku mācībspēku, pastāv valodas barjera. Ieteikumi – ir jāpārbauda docētāju angļu valodas zināšanas, viņiem ir jāiegūst sertifikāts un jāatsvaidzina jau esošās zināšanas; ir domas, ka būtu jānodarbina labāki profesionāļi, jāuzlabo attiecīgo valodas prasmju līmenis, lai koriģētu mācību procesu.
Nereti izstrādātais studiju piedāvājums neapmierina ārzemju studentus, ir secināts, ka nav sagatavotas studiju programmas tieši ārzemnieku vajadzībām. Neveidojas kontakti ar latviešu studentiem, tādēļ tiek izteikti ierosinājumi: studentu pašpārvalde varētu sniegt informāciju par draudzīgām vietējām nevalstiskajām organizācijām; augstskolās varētu veidot kopēju telpu, kur notiktu kopīgas mācības, pārrunas u. tml., kas ne tikai palīdzētu vienam otru labāk iepazīt, bet arī ātrāk apgūt latviešu valodu.
Studentu uzturēšanās atļauja un atbilstošā likumdošana pieļauj studēt 20 darba stundu nedēļā, tādēļ ir radies priekšlikums atdalīt uzturēšanās atļaujas programmas „Erasmus” un pilna laika studentiem, lai rastu iespēju strādāt ilgāk par pašlaik likumā noteiktajām stundām. Vēl ir ieteikumi augstskolām mēģināt slēgt sadarbības līgumus ar starptautiskām firmām, lai noslēgtu darba līgumus ar ārzemju studentiem (valodas jautājums), kā arī uzlabot latviešu valodas mācību iespējas, lai būtu iespējams ātrāk apgūt latviešu valodu.
Kur smelt informāciju
Analizējot problēmu uzskaitījumu par brīvā laika un līdzdalības problēmām, visbiežāk izskan viedoklis, ka katrs turas savrupi. Ja tā ir raksturīga tautas vai nācijas iezīme, tad starp ieteikumiem ir idejas, ka studentu pašpārvaldes aktīvistiem, ārlietu departamenta atbildīgajiem vairāk un aktīvāk ir jāinformē par aktivitātēm ārpus augstskolas sienām, piemēram, maratoniem, semināriem, kultūras pasākumiem. Atklājas, ka augstskolās ir apgrūtināta informācijas aprite, nav noteikta informācijas avota, kur var uzzināt par aktivitātēm ārpus studiju procesa. Ir arī ieteikums veidot sadaļu augstskolas mājaslapā, kur var uzdot jautājumus, piemēram, kur iesaka šovakar aiziet, un kur var saņemt arī atbildi, tātad kādam ar to ir jāstrādā.
Aptauja liecina, ka ārvalstu studenti ir izteikuši neapmierinātību, ka dažkārt viņus angliski nesaprot veikalā, medicīnas iestādē, transportlīdzeklī, uz ielas. Viens no ieteikumiem ir attīstīt tā saukto buddy sistēmu, kas būtu ne vien kā palīdzīga roka un padoms programmas „Erasmus” studentiem, bet visiem ārvalstniekiem, arī trešo valstu valstspiederīgajiem studentiem, tātad ir jāattīsta aktivitāte „buddy for everybody”.
Diskusijas laikā Alise un Marta no RTU Studentu parlamenta atklāja, ka, tiekoties ar ārvalstu studentiem, no viņiem ir nācies dzirdēt ne tikai neapmierinātību ar kaut ko – galvenokārt viņi ir patīkami pārsteigti par latviešu labvēlību, draudzīgumu, pretimnākšanu un atklātību. Tam piekrīt arī brazīlietis Lukass, kurš novērtē, ka mēs runājot, ko domājam, un ne visās valstīs tas ir sastopams.
Atliek secināt, ka atklātā saruna būs viela pārdomām, lai turpmākā sadarbībā ieguvēji būtu visi.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta „Starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības pilnveidošana darbam ar trešo valstu pilsoņiem” īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"". Granta līguma Nr. IF/2013/3/4
www.patverums-dm.lv
 īsteno projektu „Starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības pilnveidošana darbam ar Trešo valstu pilsoņiem”. Lai īstenotu mērķi - pilnveidot un paplašināt dažādu institūciju un profesionāļu sadarbību darbam ar Trešo valstu pilsoņiem un stiprinātu to prasmes un spēju īstenot integrācijas pasākumus – projektā īstenotas aktivitātes septiņos Latvijas novados, kopā apmācot ap 120 jomas speciālistus.){kind=link}