
Izstāsti to vācu valodā!
Otrais stāsts: Latvijas Universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece Dr.paed. Sanita Baranova
Kāpēc es mācījos vācu valodu?
Vācu valodu sāku mācīties Bērzaunes pamatskolā. Pirmo reizi vācu valodu biju dzirdējusi no sava vectēva. Viņš spēlēja akordeonu un reizēm mājās arī dzirdēju viņu dziedam vācu valodā. Vectēva dzīves ceļš jaunībā viņu bija aizvedis uz Vāciju, taču viņš bija atgriezies Latvijā un visu mūžu to mazliet nožēloja, jo tā diemžēl viņa lielāko dzīves daļu vairs nebija Neatkarīgā Latvija. Man ļoti patika vācu valodas skanējums. Tāpēc man skolā bija prieks to mācīties, tās apguve arī labi padevās. Vectēvs manu skolas laiku diemžēl nepieredzēja, bet man vienmēr bija izjūta, ka viņš būtu lepns par to, ka es mācos vācu valodu.
Vācu valodu turpināju apgūt arī Cesvaines ģimnāzijā, kur paralēli sāku mācīties arī angļu valodu. No tā laika manā angļu valodā vienmēr ieskanās „vāciskās notis”.
Uzsākot studijas Latvijas Universitātē (tolaik Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē), pirmajā studiju gadā kā svešvalodu apguvu vācu valodu. Tomēr, kad studiju laikā satiku pirmos cilvēkus, kuriem vācu valoda ir dzimtā valoda, es labi sapratu viņu runāto, tomēr iesaistīties komunkācijā bija sarežģīti. Šo barjeru pārvarēju, kad tomēr uzdrīkstējos runāt, ne tikai klausīties. Tieši nonākšana saskarē ar valodas runātājiem, atrašānās vācu valodas vidē bija nozīmīga vācu valodas patiesai iedzīvināšanai manā dzīvē.
Interesanti, ka laikā, kad es studēju, Latvijā akadēmiskajā vidē vācu valodai bija diezgan liela nozīme. Mana dalība pirmajās konferencēs un pirmās publikācijas bija vācu valodā.
Pirmo reizi Vācijā nokļuvu 2006.gadā, kad man kā Pedagoģijas maģistrantūras studentei bija iespēja pievienoties docētāju un studentu braucienam uz Leipcigu. Leipcigas Universitāte (Universität Leipzig) daudzus gadus bija nozīmīga mūsu fakultātes partneruniversitāte. 2009.gada vasaras semestrī (Sommersemester) piecus mēnešus Leipcigā biju kā ERASMUS doktorante. Pirms šīs mobilitātes LU apguvu izvēles kursu vācu valodā, lai uzfrišinātu savas prasmes. Esmu savas vācu valodas zināšanas un prasmes pilnveidojusi arī Gētes institūtā Rīgā (Goethe-Institut Riga). 2013.g. ziemas semestrī (Wintersemester) atgriezos Leipcigā Saksijas Augstskolu didaktikas centrā (HochschuldiadaktischeZentrum Sachsen) kā pētniece, jo saņēmu Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (Deutscher Akademischer Austauschdienst) stipendiju.
Kādi ir mani ieguvumi no tā, ka esmu mācījusies vācu valodu?
Viens ieguvums ir tas, ka varu šajā valodā komunicēt ar cilvēkiem – gan kolēģiem vāciski runājošajās universitātēs, gan draugiem Vācijā, kuriem vācu valoda ir dzimtā valoda. Otrs būtisks ieguvums ir spēja lasīt oriģinālvalodā literatūru. Man interesējošā pētniecības un studiju jomā – augstskolas un pieaugušo pedagoģijā – ir ļoti plaša zinātniskā un metodiskā literatūra tieši vācu valodā. Ne vienmēr viss vērtīgais ir iztulkots angļu valodā, jo pasaulē tomēr ir ievērojams cilvēku skaits, kas runā vācu valodā.
Lai gan vācu valoda diemžēl vairs nav plaši atzīta kā komunikācijas un izteiksmes līdzeklis akadēmiskajā vidē Latvijā, jo zinātnes lingua franca, protams, ir angļu valoda, dažkārt tomēr arī akadēmiskajā ikdienā nākas to izmantot. Piemēram, viena projekta ietvaros, kur sarunvaloda bija angļu valoda, bija situācija, kad vācu puses pārstāvim bija ērtāk runāt vāciski, bet Latvijas kolēģi vācu valodu nepārvaldīja, tāpēc es centos palīdzēt abām pusēm saprasties. Pirms vairākiem gadiem arī kādā konferencē Latvijā, kurā uzaicinātais profesors bija sagatavojis uzstāšanos vācu valodā, bet aicinātais tulks kaut ko bija sajaucis ar laikiem un neieradās, tad un es tiku pie goda tulkot šo konferences uzrunu. Pirms pāris gadiem, esot docēšanas mobilitātē, Vācijas studenti bija ļoti pateicīgi, ka nodarbību vadīju vācu valodā.
Kāpēc un kā es ieteiktu citiem apgūt vai pilnveidot vācu valodas prasmes?
Ja valodas pamati jau ir apgūti, tad vislabākais veids valodas uzturēšanai un attīstībai sevī ir regulāra valodas izmantošana. Lieliski, ja ir iespējas ar kādu tajā sarunāties, bet labi noder arī lasīšana un klausīšanās. Man ļoti patīk klausīties radio vai raidierakstus vācu valodā, skatīties filmas vācu valodā.
Kā vislabāk piedzīvot vācu valodu?
Vācu valodu var piedzīvot caur visām maņām. Vispirms – ieklausīties sev apkārt notiekošajā. Tā kā man vienkārši patīk vācu valodas skanējums, tad, dzirdot jau to vien uz ielas, mani pārņem patīkamas izjūtas. Parasti dodos uz fakultāti ar tramvaju, kurā samērā bieži var dzirdēt vācu valodu, kurā runā daudzi ārvalstu studenti, kas studē Latvijas universitātēs.
Vislabāk vācu valodu tās daudzveidībā var piedzīvot esot Vācijā, arī Austrijā un Šveicē. Esot vāciski runājošajā vidē, es jūtos es pati. Protams, esot Austrijā, bet, jo īpaši Šveicē, var rasties grūtības valodu saprast, bet līdzīga pieredze var būt arī dažādos Vācijas reģionos, ja vietējie ikdienā nerunā vācu literārajā valodā (Hochdeutsch). Jebkurā gadījumā vācu valodu ir lieliski piedzīvot kopā ar noteiku kultūrkontekstu. Tepat Rīgā vācu valodu var piedzīvot Gētes institūtā Rīgā, kā arī reizi mēnesī ir iespēja piedalīties DAAD organizētās valodas kafejnīcā (DAAD-Sprachcafé).
Kādu izteicienu es iesaku apgūt vācu valodā?
„Wirklich wichtig sind die Schuhe”- tāds ir Elīnas Garančas autobiogrāfijas nosaukums, kas man šķiet oriģināli, sievišķīgi, patiesi un ļoti praktiski (arī docētāja darbā).
Stāsts sagatavots un publicēts LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes akcijā Izstāsti to vācu valodā! Erzähle es auf Deutsch!, kas tiek īstenota Vācu valodas mēneša/Monat der deutschen Sprache ietvaros. Šādi tematiskajā mēnesī vēlamies izcelt mūsu vidū esošus cilvēkus, kas saprot, lasa, runā vācu valodā, atklājot, kādas iespējas vācu valoda viņiem dzīvē dod, kā arī atgādināt, ka tieši LU IZPF ir iespējams kļūt par vācu valodas skolotāju.