Izstāsti to vācu valodā! Ieva Margeviča-Grinberga

Kāpēc es mācījos vācu valodu?

Vācu valoda manā dzīvē vienmēr ir bijusi vairāk nekā tikai svešvaloda – tā ir daļa no manas ģimenes vēstures un identitātes. Vācu valodai mūsu ģimenē ir īpaša emocionāla nozīme. Kara laikā mana vecmāmiņa kopā ar vectētiņu devās uz Vāciju, kur 1946. gadā, neilgi pēc kara beigām, piedzima mans tēvs. Lai gan viņi atgriezās Latvijā, mīlestība un cieņa pret Vāciju un vācu valodu vecmāmiņai saglabājās līdz pat viņas mūža galam.

Šī ciešā saikne ar vācu kultūru ģimenē nebija tikai atmiņu līmenī – vācu valoda skanēja mūsu mājās regulāri. Vecmāmiņas dzīves pēdējos piecpadsmit gadus viņas tuvākais cilvēks bija vācietis, un tas vēl vairāk nostiprināja vācu valodas klātbūtni manā ikdienā. Jau bērnībā, pateicoties vecmāmiņai, dzīvoju vācu valodas vidē – manas pirmās grāmatas bija vācu valodā, tās bija ar citādākiem zīmējumiem un stāstiem nekā  ierasts. Vecmāmiņa tās bieži lasīja man priekšā, un šie brīži man palikuši atmiņā kā vērtīgi un sirsnīgi. Tajā laikā es izbaudīju katru teikumu, katru skaņu vācu valodā un man likās, ka es visu saprotu, ko viņa lasa – un, iespējams, tieši tur sākās mana interese par vācu valodu.

Kad pienāca laiks doties uz skolu, vecākiem nebija šaubu – man jāiet skolā ar padziļinātu vācu valodas apguvi. Tajā laikā tā bija Zentas Ozolas 5. vidusskola (šobrīd Rīgas Valsts vācu ģimnāzija), kur es apguvu pamatus valodā. Protams, sākot mācīties skolā vācu valodu, mani kā bērnu pārņēma šoks, ka tik grūta tā vācu valodas gramatika. Bet pirmajās klasēs man bija lieliska skolotāja Lolita Zoltnere, kas palīdzēja mazināt bailes no vācu valodas gramatikas. Mācoties vidusskolā – Ziemeļvalstu ģimnāzijā, paralēli angļu un norvēģu valodai, turpināju apgūt vācu valodu un iepazīt vācu kultūru un domāšanas veidu daudz dziļāk skolotājas Ligitas Bēniķes vadītajās stundās.

Arī vēlāk, studējot doktorantūrā, vācu valoda man pavēra jaunas iespējas – es devos Erasmus studentu apmaiņas programmā uz Leipcigas Universitāti (Universität Leipzig). Šis periods manā dzīvē bija īpaši vērtīgs – tā bija ne tikai iespēja padzīvot Vācijā un izmantot vācu valodu reālā vidē, bet arī akadēmiski pilnveidoties. Dzīvošana vāciski runājošā vidē palīdzēja atsvaidzināt valodas prasmes un atjaunot saikni ar valodu, kas jau bērnībā bija kļuvusi par daļu no manas personības.

Šobrīd, kad vecmāmiņas un viņas drauga vairs nav, vācu valoda manā ikdienā skan retāk. Taču tā joprojām ir svarīga – lasu zinātniskus rakstus vācu valodā, skatos vācu televīzijas kanālus un, cik iespējams, cenšos saglabāt saikni ar šo valodu. Es apzinos, ka valodas prasmes ir kā muskuļi – ja netrenē, tie atrofējas. Tāpēc katru reizi, kad nonāku Vācijā, man nepieciešama diena vai divas, lai valoda atkal “atdzīvotos”. Taču, neskatoties uz to, vācu valoda vienmēr būs neatņemama mana dzīves un identitātes daļa.

Kādi ir mani ieguvumi no tā, ka esmu mācījusies vācu valodu?

Galvenais ieguvums, ko esmu guvusi, mācoties vācu valodu, ir ne tikai valodas prasmes, bet arī plašāks skatījums uz pasauli un iespēja dziļāk izprast citu kultūru. Es patiesi ticu, ka katra valoda, ko apgūstam, atver mums durvis – ne tikai uz dažādām valstīm un sabiedrībām, bet arī uz cilvēku sirdīm. Vācu valoda man ir devusi iespēju iepazīt Vāciju ne tikai kā ceļotājai, bet arī kā cilvēkam, kurš spēj sazināties, izjust un saprast vācu kultūru.

Kāpēc un kā es ieteiktu citiem apgūt vai pilnveidot vācu valodas prasmes? 

Vācu valoda ļauj veidot personiskas saiknes – esmu pati piedzīvojusi, cik sirsnīgas un atvērtas kļūst sarunas, ja tās notiek cilvēka dzimtajā valodā. Tā ir iespēja tuvoties cilvēkiem un viņu domāšanas veidam, pārvarēt stereotipus.

Vācu valoda ir kā tilts uz augstvērtīgu izglītību. Daudzas Vācijas universitātes piedāvā bezmaksas studiju programmas. Valodas zināšanas nodrošina iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību un/vai akadēmisku pieredzi vienā no Eiropas izcilākajām akadēmiskajām vidēm.

Kā vislabāk piedzīvot vācu valodu?

Man vienmēr, apgūstot dažādas valodas, ir licies pats svarīgākais valodu mācīties caur sajūtām ar emocijām. Patiesi piedzīvojot valodu. Te var palīdzēt, ja atrodat īsto sarunu biedru, ar kuru esat uz viena viļņa, varat pasmieties, pārteikties, pajautāt "Wie bitte?" un tomēr tikt saprastam. Tieši šādos brīžos valoda pārvēršas par fantastisku sajūtu.

Vācu valodu vislabāk var piedzīvot, kad tā kļūst par daļu no jūsu ikdienas skaņām, domām un sarunām. Ne kā uzdevums, bet kā tilts uz citādu pasauli – un varbūt pat uz citādu jūs.

Kādu izteicienu es iesaku apgūt vācu valodā? 

„Ich verstehe nur Bahnhof.“ Šo frāzi vācu valodā lieto, kad cilvēks neko nesaprot, t.i., "Man tā ir tumša bilde." Ļoti noderīga frāze iesācējiem vācu valodas apguvē!

Aicinām piedalīties arī citus un dalīties ar savu vācu valodas mācīšanās un izmantošanas pieredzi, aizpildot elektronisku veidlapu.

Stāsts sagatavots un publicēts LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes akcijā Izstāsti to vācu valodā! Erzähle es auf Deutsch!, kas tiek īstenota Vācu valodas mēneša/Monat der deutschen Sprache ietvaros. Šādi tematiskajā mēnesī vēlamies izcelt mūsu vidū esošus cilvēkus, kas saprot, lasa, runā vācu valodā, atklājot, kādas iespējas vācu valoda viņiem dzīvē dod, kā arī atgādināt, ka tieši LU IZPF ir iespējams kļūt par vācu valodas skolotāju.