© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments

 

Izstāsti to vācu valodā! 

Pirmais stāsts: Latvijas Universitātes profesore un Doktorantūras skolas direktore Zanda Rubene.

Kāpēc es mācījos vācu valodu? 

Vācu valoda ir un būs vienmēr mana mīļākā svešvaloda. Es mācījos vācu valodu padomju skolā no 4.klases, mācījos to universitātē. Bet jāsaka, ka padomju izglītības sistēma bija veidota tā, lai mēs to valodu drīzāk neiemācītos, nevis iemācītos, tāpēc tad, kad es iestājos doktorantūrā un sapratu, ka man būs jākārto eksāmens svešvalodā, mana svešvaloda, protams, bija vācu valoda. Es devos uz Gētas institūtu Rīgā, lai vācu valodu pilnveidotu. Un es biju ļoti pārsteigta, ka pēc testa nokārtošanas mani attiecināja uz A1 līmeni, lai gan es visu mūžu vācu valodu biju mācījusies un pat biju ieguvusi trešo vietu Rīgas pilsētas Maskavas rajona vācu valodas olimpiādē 10. klasē, tomēr man bija jāsāk no sākuma. Un tas vien liecina, kādas tās valodas zināšanas bija. Un pēc tam, kad es Gētes institūtā Rīgā biju apguvusi A līmeni, gan A1, gan A2, Gētes institūtā es nokārtoju arī B2 līmeni, bet B2.3 līmeni es apguvu Gētes institūtā Berlīnē. 

Kādi ir mani ieguvumi no tā, ka esmu mācījusies vācu valodu?

Vācu valoda man ne tikai ir mīļa un tuva, man ļoti patīk runāt vācu valodā un es izmantoju ikvienu izdevību vāciski parunāt. Vācu valoda ir būtībā palīdzējusi man veidot manu akadēmisko karjeru, jo es biju, varētu teikt, pirmā doktorante, viena no divām doktorantēm, kas 2002. gadā devās pirmajā ERASMUS+ apmaiņas programmā. Mēs devāmies uz Leipcigas Universitāti (Universität Leipzig) kopā ar kolēģi no Humanitāro zinātņu fakultātes.

Un tur es iepazinos ar Vācijas akadēmisko vidi, ar vācu literatūru. Tā kā esmu studējusi filosofiju, es biju ļoti patīkami pārsteigta, cik audzināšanas zinātne jeb Erziehungswissenschaft Vācijā ir filosofiski pamatota un ļoti teorētiski spēcīga. 

Un man vienmēr gribas apgalvot, ka tas, kā es redzu izglītības zinātnes un izglītības filosofiju, ir tā saucamā vācu skola. Ja jūs man jautātu, kas ir mani skolotāji, tad es nosauktu Frankfurtes pie Mainas Universitātes (Goethe-Universität Frankfurt am Main) profesoru Ginteru Bēmi (Günther Böhme) un Tībingens Universitātes (Universität Tübingen) profesoru Josefu Heldu (Josef Held).

Man ir ļoti daudz vācu draugu, manas pirmās starptautiskās uzstāšanās bija vācu valodā, mani pirmie raksti bija vācu valodā, pirmie starptautiskie kontakti bija Vācijā. Lai gan šobrīd angļu valoda ir vadošā akadēmiskā valoda un man arvien retāk akadēmiskā vidē izdodas izmantot vācu valodu, tomēr es lasu zinātnisko literatūru ļoti labprāt vācu valodā.

Pirms gada iznāca mana grāmata, mana monogrāfija „Digitālā bērnība”, kas Latvijā kļuva diezgan populāra, ieguva trešo vietu pārdotāko grāmatu topā. Lai gan es izmantoju ļoti daudz arī angļu valodā rakstītas zinātniskās literatūras, lielākoties es lasīju un balstījos uz pētījumiem un grāmatām vācu valodā. Vācu valodā es joprojām lasu daudz labprātāk kā angļu valodā, varbūt tāpēc, ka es vācu valodas telpā jūtos drošāka, pārliecinātāka par sevi. Man vācu valoda ir daudz, daudz tuvāka nekā angļu valoda. 

Kāpēc un kā ieteiktu citiem apgūt vai pilnveidot vācu valodas prasmes? 

Esmu ļoti lepna, ka es šo valodu zinu. Es regulāri jūtu, ka tas ir pluss, ka tu zini vēl kādu valodu bez angļu valodas, kas ir obligāta prasība.

Un šīs te ekstrazināšanas un elitārās zināšanas, kas būtībā mūsdienās vācu valoda ir, paver man iespējas gan veidot akadēmiskos kontaktus, gan iegūt draugus.

Līdz ar to es gribu teikt, ka vācu valodas apguve ir no vienas puses izaicinoša, no otras puses – dod milzīgas iespējas un es pat teiktu bonusus, ko mēs, šo valodu nezinot, pat neapzināmies.

Kāds ir man nozīmīgākais citāts vācu valodā? 

Imanuela Kanta teksts no publikācijas „Kas ir apgaismība?” (Was ist Aufklärung? (1784)): „Aufklärung ist der Ausgang des Menschen aus seiner selbst verschuldeten Unmündigkeit” (Immanuel Kant)


Aicinām piedalīties arī citus un dalīties ar savu vācu valodas mācīšanās un izmantošanas pieredzi, aizpildot elektronisku veidlapu.


Stāsts sagatavots un publicēts LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes akcijā Izstāsti to vācu valodā! Erzähle es auf Deutsch!, kas tiek īstenota Vācu valodas mēneša/ Monat der deutschen Sprache ietvaros. Šādi tematiskajā mēnesī vēlamies izcelt mūsu vidū esošus cilvēkus, kas saprot, lasa, runā vācu valodā, atklājot, kādas iespējas vācu valoda viņiem dzīvē dod, kā arī atgādināt, ka tieši LU IZPF ir iespējams kļūt par vācu valodas skolotāju.

Dalīties

Vācu valodas mēnesis
10.04.2025.

Vācu valodas mēnesis