Edmunds Vanags aizstāvēs promocijas darbu „Depresijas simptomu un kodola afekta saistība ar kognitīvajām funkcijām"

2023. gada 20. jūnijā plkst. 11.30 klātienē Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē 100. telpā notiks Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā Edmunds Vanags aizstāvēs promocijas darbu „Depresijas simptomu un kodola afekta saistība ar kognitīvajām funkcijām” zinātniskā doktora grāda zinātnes doktors (Ph.D.) iegūšanai psiholoģijā, klīniskās psiholoģijas apakšnozarē.

Darba vadītāja:

Profesore, Dr. psych. Malgožata Raščevska (Latvijas Universitāte)

Recenzenti:                

Profesore, Dr. Psych. Baiba Martinsone (Latvijas Universitāte)

Docente, Dr. psych. Ingūna Griškēviča (Rīgas Stradiņa universitāte)

Pētniece, PhD. Nele Põldver (Tartu Universitāte)

PĒTĪJUMA GALVENĀ BŪTĪBA

Promocijas darba mērķis bija izpētīt, kādas ir novērojamās saistības starp trīsdaļīgā modeļa depresijas simptomiem (DASS-42, Lovibond, 1995) un dažādām kognitīvām funkcijām: motoro ātrumu, darba atmiņu, vadības funkcijām, īstermiņa un ilgtermiņa atmiņas funkcijām, vienlaikus kontrolējot vecuma, izglītības un blakus traucējumu - stresa un trauksmes simptomus. Sistemātisku analīžu pārskats ļāva secināt, ka līdzīgos pētījumos nav kontrolēta virkne saistīto mainīgo, bez tam nav ņemta vērā depresijas traucējumu heterogenitāte, izmantojot saturiski atšķirīgus mērinstrumentus. Tādējādi ši darba fokuss bija uz atsevišķu depresijas simptomu saistību ar pārējiem mainīgiem. Četru pētījumu posmu rezultātā tika gūti būtiski dati, kas norādīja uz depresijas simptomu ievērojamu heterogenitāti un attiecīgo dažādo saistību veidošanu ar kognitīvajām funkcijām. Darbā izmantotā pieeja ļauj vismaz daļēji risināt summāro rādītāju problemātiku, izzinot traucējumu patieso dabu simptomu, nevis summāro rādītāju līmenī (Fried & Nesse, 2015b). Darbā tika izmantota tīklveida struktūru analīze, kas ļauj pētīt mainīgo mijsakarības un nozīmi pārējo mainīgo kopā mentālo traucējumu sfērā no kauzālu sistēmu perspektīvas (Borsboom, 2017). Metode ļāva secināt, ka depresijas simptomi veido dažādas attiecības ar kodola afekta stāvokļiem, tā papildinot iepriekš novēroto heterogenitātes fenomenu.

PĒTĪJUMA AKTUALITĀTE UN ZINĀTNISKĀ NOVITĀTE

Pētījuma aktualitāti iezīmē ilgstoši nerisināta problemātika depresijas pētniecībā, proti, depresijas kā traucējumu heterogenitāte, vāja konstrukta konceptualizācija, kā arī nepietiekoši drošticama šī konstrukta mērīšana, izmantojot dažādus, savā starpā atšķirīgus mērinstrumentus (Fried, 2022). Darba novitāti raksturo depresijas simptomu heterogenitātes pētīšana, izmantojot trīsdaļīgā depresijas, trauksmes un stresa konceptualizācijas modeli (Lovibond, 1995), kas iepriekš nav novērota. Pētījuma datos tika novērota būtiska heterogenitāte, piemēram, secinot, ka indivīdu izlasēs ir vismaz 103 unikālas pazīmju kombinācijas. Depresijas simptomu tīklveida struktūru analīze ļāva secināt, ka dažādu kodola

afekta līmeņos ir novērojamas atšķirīgas depresijas simptomu struktūras, kas var likt domāt par dažādu depresijas sindromu tipiem un atšķirīgiem traucējumu norises veidiem. Galvenais depresijas simptoms DASS-42 struktūrā ir dzīves nevērtīguma simptoms un tas var būt potenciāli galvenais intervences mērķis. Pētījuma galvenais mērķis bija izpētīt, kā depresijas simpomi saistīti ar kognitīvo funkciju līmeņiem. Tika novērots, ka dažādi simptomu var veidot atšķirīgas saistības ar vadības funkciju, darba atmiņas, īstermiņa atmiņas un motorā ātruma līmeņiem. Tas lika secināt, ka indivīdu vidū novērojama ne tikai depresijas simptomu profilu dažādība, bet arī ar tiem saistīto kognitīvo funkciju deficītu profilu dažādība. Papildu kontrolējot mērījuma brīdī novērotā kodola afekta rādītājus, trauksmes, stresa simptomus, vecuma un izglītības rādītājus, tika novērots, ka kognitīvās funkcijas izskaidro mazāku depresijas simptomu variāciju nekā iepriekš pētījumos ticis novērots.

PĒTĪJUMA REZULTĀTI UN NOZĪMĪGUMS

Promocijas darbu veidoja četras secīgas empīriskās daļas, kurās secīgi tika izzinātas atbildes uz izvirzītajiem pētījuma jautājumiem. Pirmajā posmā tika noskaidrota DASS-42 psihometriskās īpašības un kāda ir depresijas simptomu heterogenitāte (Vanags & Raščevska, 2017). Nākamajā posmā tika noskaidrotas, kādas ir depresijas simptomu saistības ar kodola afektu (Vanags & Raščevska, 2021; Vanags & Raščevska, 2023). Trešajā posmā tika atlasīti un kalibrēti stimulvārdi, kas tika paredzēti ceturtās daļas mērījumiem. Savukārt, ceturtajā pētījuma posmā tika izzinātas atbildes uz galvenajiem pētījuma jautājumiem par depresijas simptomu saistību ar kognitīvajām funkcijām, kontrolējot būtiskus kovariatīvos mainīgos.

Četru empīrisku pētījumu gaitā tika noskaidrota DASS-42 modelī izmantoto depresijas simptomu heterogenitāte, to savstarpējas kauzālas attiecības tīklveida modelī ar un bez aktuālā afekta mērījumiem. Pētījumu analīzē tika noteikta kognitīvo funkciju spēja prognozēt atsevišķus depresijas simptomus, hierarhiskās regresijas modelī kontrolējot respondentu stresa un trauksmes līmeni un vecuma, izglītības līmeņus. Secināms, ka novērotā simptomu profilu dažādība visos depresijas līmeņos (no zema līdz augstam) ir būtiska un tas ļāva pārbaudīt simptomu atšķirīgās saistības ar vairākām kognitīvām funkcijām. Pētījuma datu analīze vairākos soļos ļāva secināt, ka dzīves nevērtīguma simptoms ir potenciāli galvenais mainīgais, kura loma depresijas traucējumu etioloģijā varētu būt centrālā, līdz ar to arī būtiskākā, piemēram, psihoterapijas vai izpētes procesā.

Būtiski, ka šī pētnieciskā darba empīriskajā noslēdzošajā posmā tika kontrolēti potenciālie kovariatīvie, proti, aktuālais kodola afekta stāvoklis un potenciālie blakustraucējumu mainīgie - trauksmes un stresa simptomi. Šāda kovariantu kontrole ļāva novērot, ka dažādi depresijas simptomi ir atšķirīgi saistāmi ar darba atmiņas kapacitāti, atjaunināšanas, īstermiņa un ilgtermiņa verbālās atmiņas, vadības funkciju un motorā ātruma funkciju līmeņiem. Tas ļauj secināt, ka ar depresijas simptomu profilu heterogenitāti ir iespējami saistīti atšķirīgi kognitīvo funkciju deficītu profili. Turklāt šīs saistības ir mazākas, nekā iepriekš novērotos pētījumos, kuros šāda kovariantu kontrole netika nodrošināta. Tas nozīmē, ka gan pētniecībā, gan klīniskajā praksē nepieciešama visu šo mainīgo rūpīga kontrole un izvērtēšana.

Nozīmīgs šī pētījuma secinājums ir, ka gan depresijas pētniecībā, gan klīniskajā praksē, nepieciešams izvērtējums simptomu nevis sindroma līmenī. Tālākajos pētniecības virzienos jāturpina simptomu dinamikas izpēte, proti, kā dažādie simptomu profili saistāmi ar kognitīvo

funkciju dinamiku un kādas ir atšķirības pie kodola afekta līmeņiem. Papildu DASS-42 septiņiem simptomiem nepieciešams visu iepriekšminēto analīžu soļus veikt visu 52 simptomu kopā, lai noteiktu patieso depresijas etioloģijas dabu un saistību ar kognitīvajiem procesiem.

AR PROMOCIJAS DARBU SAISTĪTĀS ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS

Vanags, E., & Raščevska, M. (2017). Depression, Anxiety and Stress Scale (DASS-42) Reliability and Validity. Baltic Journal of Psychology, 2017(18 (1,2)), 107–118. doi.org/10.22364/bjp.18.01-02

Vanags, E., & Raščevska, M. (2021). Prediction of Depression by Cognitive Function Above Core Affect. Human, Technologies and Quality of Education, 2021, 27–41. doi.org/10.22364/htqe.2021.02

Vanags, E., & Raščevska, M. (2023). Depression symptoms and core affect: Results from network and regression analyses. Mental Health Science, 1-11. doi.org/10.1002/mhs2.13