Academic CentreThe Faculty of Education, Psychology and Art (FEPA) is the largest structural unit of the University of Latvia (UL), which contributes to the development of the most important humanities – education science and psychology – as well as the general design and interior design spheres in constant demand today. The faculty offers studies and research in education management with an emphasis on promoting leadership skills. FEPA is the largest educational and training centre for teachers and psychologists in Latvia. The faculty provides the future teachers with an opportunity to study in accordance with the concept of the "School 2030" project and continue their career in teaching at any stage of education from pre-school to secondary school. At present, more than 4 000 students are enrolled in the faculty’s academic and professional bachelor's, master's, and doctoral programmes.
Experienced teachers and psychologists can improve their competencies in various continuing education programmes.
FEPA dynamically participates in the process of reforming the Latvian educational system, facilitating the transition to competence-based education, combining innovative theoretical studies with practice. Faculty lecturers participate in international academic and research projects that are also open to student involvement.
The synthesis of education, psychology and art forms a solid foundation for the implementation of innovative ideas. The educators – teachers, psychologists, linguists, computer science and education management specialists, designers and artists form a unique combination of professionals, creating an environment contributing to education and self-improvement of the students – their future colleagues.
Every profession acquired at the faculty provides advantages in the labour market, as the study process promotes creative and critical thinking, personal development, the ability to work with people and inspire them.
| 2024. gads. Tiek nomainīts fakultātes nosaukums uz „Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte” |
2017. gads. PPMF programmu skaits pieauga no 16 līdz 27 (par 159 %), jo pievienojās 11 no RPIVA pārņemtās programmas (Ministru kabineta rīkojums Nr. 164, 2017. gada 3. aprīlī “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju”). |
2016. gads. PPMF ir iespējams studēt 16 dažādās programmās: 1 pirmā līmeņa pamatstudiju programmā, 5 pamatstudiju bakalaura vai profesionālā bakalaura programmās, 1 otrā līmeņa profesionālā studiju programmā, 6 maģistra vai profesionālā maģistra studiju programmās un 3 doktora studiju programmās. Otrā līmeņa profesionālā skolotāju (īsā) programma pārcelta no Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra (PPIC) Skolotāju izglītības nodaļas pārziņā. |
2013. gads. Profesionālā bakalaura studiju programma „Skolotājs” atkārtoti izvērtēta ESF projekta ietvaros un akreditēta līdz 2019.gadam. Fakultāte svin 30 gadu jubileju. |
2011. gads. Profesionālā bakalaura studiju programma „Skolotājs” akreditēta AIKNC. |
2010. gads. Tiek nomainīts fakultātes nosaukums - „Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte”, uzsākts īstenot ESF projektu „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” (projekta vadītāja M.Pušpure, PPIC, 2010-2013), īstenojot ideju par LU vienotu skolotāju izglītības sistēmu (studiju programmu) izveidi augstākā līmeņa studijām un sadarbojoties 10 LU fakultātēm, izstrādāta un akreditēta starpfakultāšu augstākās izglītības profesionālā studiju programma „Skolotājs” (programmas direktore S.Kalniņa) ar 23 studiju apakšprogrammām. To koordinē PPIC. |
2008. gads. Paaugstinās mācībspēku kvalifikācija: profesoru skaits fakultātē sasniedz 27, asociētie profesori – 11. |
2007. gads. Izveidots Pedagoģijas zinātniskais institūts (direktore prof. I.Maslo) ar misiju veikt augstas kvalitātes zinātniskos pētījumus. |
2006. gads. 19.04.2006. atklāta Pedagoģijas muzeja pastāvīga ekspozīcija Anniņmuižā, vadītāja prof. Aīda Krūze. |
2005. gads. Četrgadīgā profesionālā bakalaura studiju programmas „Skolotājs” akreditācija – programmai ir moduļu struktūra, kas dod iespēju studentiem iegūt vismaz divas skolotāju kvalifikācijas. Tiek izstrādāts vienots t.s. Izglītības zinātņu modulis 14 kredītpunktu apjomā, kurš bija paredzēts jebkurai skolotāju profesionālās izglītības programmai LU. |
2004. gads. Ar 01.01.2004. izveidotas 4 nodaļas: Studentu skaits fakultātē – aptuveni 5800. |
2003. gads. Fakultātē notiek profesoru vēlēšanas, kā rezultātā profesoru skaits fakultātē palielinās no 6 līdz 14 - D.Ausekle, I.Druviete, D.Blūma, A.Grīnfelds, I.Ivanova, A.Kangro, I.Kangro, J.Kastiņš, A.Kopeloviča, J.Kuzmins, D.Markus, S.Sebre, J.Valdmanis, O.Zīds un 10 asociētie profesori - I.Austers, M.Boiko, M.Gavriļina, A.Geske, V.Kincāns, M.Raščevska, V.Reņģe, I.Stikāne, I.Tiltiņa, A.Vulāne. |
2002. gads. Izveidots Izglītības filozofijas centrs (direktore K.Burāne). |
2001. gads. Izveidots Multikulturālās izglītības centrs (direktore V.Poriņa). Uzsākta datorsistēmu un datortīklu administratora profesionālā studiju programma. |
2000. gads. Izveidota Psiholoģijas nodaļa, apvienojoties Psiholoģijas katedrai un Klīniskās psiholoģijas katedrai. Tiek uzsāktas nepilna laika studijas pedagoģijas bakalaura programmā un trijās skolotāju profesionālajās studiju programmās. |
1999. gads. Akreditētas 8 studiju programmas (pavisam 19 virzieni). Ievēlēti 17 asociētie profesori.Tiek uzsāktas pilna laika studijas Lietišķās informātikas skolotāja un Sociālā pedagoga profesionālajās studiju programmās.PPF kļūst par otro lielāko fakultāti LU. Tiek uzsāktas studijas Izglītības vadības doktorantūrā.Veselības un sporta izglītības katedra tiek reorganizēta par Sporta centru. |
1998. gads. Sāktas studijas jaunās piecgadīgās augstākajās profesionālajās skolotāja studiju programmās. |
1996. gads. Izveidots Izglītības pētniecības institūts (vadītājs J.Zaķis).1997. gads Ievēlēti 6 valsts profesori - Dr.h.paed. A.Kopeloviča, Dr.h.psych. S.Miezīte, Dr.h.philol. I.Druviete, Dr.h.philol. J.Kastiņš, Dr.h.philol. D.Markus, Dr.h.philol. J.Valdmanis. |
1995. gads. Tiek papildināts fakultātes nosaukums, tā kļūst par Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti. Tiek izveidots Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs vadītājs A.Baldiņš). Tiek izveidota Pieaugušo izglītības katedra (vadītāja D.Blūma). |
1994. gads. Fakultātē iekļaujas LU Informātikas pamatu un tehnisko mācību līdzekļu katedra, izveidojot Izglītības informātikas katedru (vad. A.Kangro). Tiek izveidota Klīniskās psiholoģijas katedra (vad. S.Sebre). |
1992. gads. Izveidota Psiholoģijas katedra (vad. I.Tiltiņa). Darbu sāk Skolu psiholoģijas zinātniski pētnieciskā laboratorija (vad. V.Avotiņš). Tiek uzsāktas studijas pedagoģijas un psiholoģijas bakalaura programmās un maģistrantūrā. |
1990. gads. Izveidota Psiholoģijas bakalaura programma un Republikāniskais skolu psiholoģiskais dienests. |
1989. gads. Izveidota Tēlotājas mākslas katedra (vad. K.Dobrājs). Tiek uzsāktas studijas psiholoģijā. |
1988. gads. 1.izlaidums – fakultāti beidz 97 jaunie skolotāji. |
1987. gads. Darbu sāk Skolēnu mākslinieciski estētiskās audzināšanas zinātniskās pētniecības laboratorija (vad. J.Anspaks). |
1984. gads. Tiek izveidota Darbmācības katedra (vad. I.Amanis) un uzņemti pirmie studenti specialitātē Darbmācība, tēlotāja māksla un rasēšana. |
1983. gads. Studijas sāk pirmie 123 studenti 4 specialitātēs: Latviešu valoda un literatūra un audzināšanas darba metodika, Krievu valoda un literatūra un latviešu valoda un literatūra, Angļu / vācu valoda un literatūra un audzināšanas darba metodika, Ģeogrāfija, rasēšana, zīmēšana un darbmācība. |
1982. gada 23. februāris. LVU pavēle par PEDAGOĢIJAS FAKULTĀTES izveidošanu. |