Akadēmiskais centrs
Pētījuma mērķis – izpētīt pieeju skola kā mācīšanās organizācija (turpmāk - SMO), šīs pieejas izmantošanas praksi un attīstības iespējas Latvijā vispārējā un profesionālajā izglītībā, izstrādāt modeli iestādes pašvērtējuma un progresa novērtēšanai izglītības iestādes līmenī. Pētījums tika veikts divos posmos. Pirmais posms ilga no 2022.gada 17. jūlija līdz 17. novembrim, pētījuma otrais posms bija no 2022.gada 17. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim.
Pētījumā ir izpētīta esošo zināšanu bāze par pieeju skola kā mācīšanās organizācija (turpmāk – SMO) (zinātniskā literatūra, OECD pētījumi u.c.); ir raksturota skolas kā mācīšanās organizācijas modeļa darbība vairākās Eiropas Savienības un/vai OECD valstīs, izvērtējot modeļu atbilstību Latvijas situācijai; ir izvērtēta skolas kā mācīšanās organizācijas līdzšinējā izpratne un īstenošanas prakse izglītībā Latvijā: izglītības iestādēs, pašvaldībās, IZM, VISC un IKVD procesos.
Pētījumā ir veikta skola kā mācīšanās organizācija modeļa galveno dimensiju un rādītāju izstrāde atbilstoši Latvijas izglītības kontekstam un aktuāliem izglītības politikas mērķiem, modeļa aprobācijā iesaistot dažādas iesaistītās puses (VISC, IKVD, izglītības iestādes, pašvaldības u.c.). Ir veikta skolas kā mācīšanās organizācijas aspektu (dimensijas un rādītāju) izpēte un sasaiste ar pilnveidotā mācību satura ieviešanu (VISC, Skola2030), kvalitātes novērtēšanu un izglītības kvalitātes vadību (IKVD), piedāvājot vienotu skola kā mācīšanās ietvaru. Pētījumā ir izveidots un aprobēts Latvijas SMO teorētiskais modelis, kuru veido astoņas dimensijas un tās raksturojošs 51 rādītājs vispārējās izglītības iestādēm un 53 rādītājs profesionālās izglītības iestādēm.
Pētījumā ir aprakstīti labās prakses piemēri katrā no skola kā mācīšanās organizācija modeļa rādītājiem, tai skaitā, iekļaujot piemērus par attālinātās mācīšanās un digitalizācijas aspektiem. Ir apkopoti ieviešanas nosacījumi skolas kā mācīšanās organizācijas pieejas ieviešanai, īstenošanai un stiprināšanai izglītībā Latvijā izglītības iestādes, pašvaldības un valsts līmenī.
Par pētījuma rezultātiem ir sagatavoti un nolasīti septiņi ziņojumi četrās starptautiskās zinātniskās konferencēs Latvijā, Spānijā un Taizemē. Kopā sagatavotas astoņas zinātniskas publikācijas. Sešas no tām iesniegtas publicēšanai starptautiskos zinātniskos žurnālos, tostarp divas no tām publicētas Q1 kvartiles žurnālos, četras recenzētas un pieņemtas publicēšanai. Divas publikācijas publicētas starptautisko konferenču rakstu krājumos. Ir aizstāvēti divi maģistra darbi un pētījuma reuzltāti aprobēti vienā promocijas darbā.
Publikācijas par pētījuma rezultātiem ir pieejamas šeit:
Pēījumu īstenoja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskā institūta pētnieki un studējošie: Dr. paed. Gunta Siliņa-Jasjukeviča (projekta zinātniskā vadītāja), Dr. paed. Svetlana Surikova, Dr. paed., Mg. art. Ilze Briška, Mg. pol. sc. Oskars Kaulēns, Mg. ed. Agnese Lastovska, Mg. art. Beata Lavrinoviča, Mg. math. Gatis Lāma, Mg. paed. Inga Linde, Bc. paed. Laura Hofmane, Mg. oec. Diāna Līduma un Liepājas Universitātes Vadībzinātņu institūta vadošā pētniece Dr. sc. administr. Inese Lūsēna-Ezera un Liepājas Universitātes profesionālā maģistra studiju programmas “Vadības zinības” maģistrante Līga Mazkalniņa.
Projekta īstenošana ilga 16 mēnešus un noslēdzās 2023. gada 31. oktobrī. Projekts tika līdzfinansēts no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.
