1. novembrī plkst. 12.30 notiks Latvijas Universitātes (LU) Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē Rīgā, Jūrmalas gatvē 76), kurā disertāciju psiholoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs SOLVITA UMBRAŠKO.
Temats: Intelekta saistība ar zīmju valodas un lasīšanas prasmi bērniem ar dzirdes traucējumiem
Darba vadītāja: Dr. psych., profesore Malgožata Raščevska.
Recenzenti:
- PhD., profesore Sandra Beatrice Sebre, LU;
- Dr. psych., profesore Anita Pipere, Daugavpils Universitāte;
- PhD., profesors Thomas E. Allen, Gallaudetas Universitāte (ASV).
Pētījuma novitāte
Pētījumā "
Intelekta saistība ar zīmju valodas un lasīšanas prasmi bērniem ar dzirdes traucējumiem" lasītprasme un zīmju valodas izpratne bērniem ar dzirdes traucējumiem (turpmāk – DzT) ir skatīta plašu intelekta spēju kontekstā, kā arī noteiktas šo mainīgo savstarpējās saistības. Tāpat skatītas līdzīgās un atšķirīgās intelekta spējas, kas saistītas ar latviešu zīmju valodas izpratni un lasītprasmi šiem bērniem. Līdz šim veiktajos pētījumos ir mēģināts rast saistību starp atsevišķām intelekta spējām (visbiežāk ar atmiņu) un zīmju valodas prasmēm vai lasītprasmi bērniem ar DzT.
Pētījuma mērķis ir noteikt saistību starp intelektu, zīmju valodas izpratni un lasītprasmi bērniem ar DzT vecumā no 8 līdz 12 gadiem un noskaidrot intelekta atšķirības bērniem ar un bez DzT.
Pirmo reizi Latvijā ir izveidoti četri jauni instrumenti bērnu ar DzT lasītprasmes un zīmju valodas izpratnes novērtēšanai, kas uzrāda augstu ticamību un validitāti. Pētījumi par atšķirīgām nacionālajām zīmju valodām dod ieguldījumu šīs jomas attīstībā, tādējādi norādot uz līdzīgām vai atšķirīgām tendencēm populācijās ar dažādām zīmju valodām.
Pētījuma galvenā būtība
Lai arī intelekta pētniecība bērnu ar DzT populācijā ilgst vairāk nekā simts gadu un zīmju valodas un lasītprasmes jomā – vairākus gadu desmitus, joprojām ir daudz neskaidrību un pretēju pētnieku viedokļu par intelekta struktūru bērniem ar DzT, īpaši par verbālo spēju nozīmi, izpēti un interpretāciju. Tāpat nav pilnībā skaidrs, kā šie bērni apgūst lasītprasmi un kas rada grūtības šajā procesā, jo viena no aktuālajām problēmām bērnu ar DzT populācijā ir viņu zemā lasītprasme.
Lasītprasme ir ļoti svarīgs faktors mācību procesā, kā arī vispārīgās attīstības kontekstā. Tāpēc pētnieki mēģina noskaidrot šo grūtību cēloņus, lai varētu izstrādāt atbilstošas intervences metodes, kas paaugstinātu šīs populācijas lasītprasmes līmeni.
Pētījuma rezultāti un nozīmīgums
Šī pētījuma
rezultāti parāda, ka lasītprasme kā plašāks konstrukts un arī tā atsevišķas komponentes un zīmju valodas izpratne bērniem ar DzT ir saistīta ar daudzām specifiskajām, plašajām un vispārīgajām intelekta spējām.
Vispārīgās spējas, verbālā izpratne un darba atmiņa ir spēcīgākie lasītprasmes un zīmju valodas izpratnes paredzētāji. Zīmju valodas izpratne ir cieši saistīta ar lasītprasmi bērniem ar DzT, un tā prognozē lielāko daļu no lasītprasmes variācijas. Tie bērni, kuri labāk izprot zīmju valodu, demonstrē arī labāku lasītprasmi. Bērni ar DzT, salīdzinājumā ar dzirdīgajiem bērniem, uzrāda ievērojami zemākus rezultātus visās intelekta spējās, bet īpaši zemāks līmenis ir Verbālās izpratnes un Darba atmiņas faktorā. Verbālā izpratne un darba atmiņa ir arī vislabākie bērnu ar DzT lasītprasmes un zīmju valodas izpratnes prognozētāji.
Pētījums parāda, ka lasītprasme un zīmju valodas izpratne bērniem ar DzT ir ļoti sarežģīts process, kurā iesaistītas ļoti daudzas intelekta spējas. To būtu jāņem vērā, izstrādājot mācību programmas un ikdienā strādājot ar šiem bērniem. Apstiprinās arī iepriekšējos pētījumos citās valstīs novērotā saistība starp zīmju valodas prasmēm un lasītprasmi. Tas norāda, ka bērnu ar DzT mācību procesā īpaša uzmanība būtu jāpievērš zīmju valodas attīstībai. Pētījumā atklātās bērnu ar DzT ļoti zemās verbālās spējas ne tikai salīdzinājumā ar dzirdīgajiem bērniem Latvijā, bet arī ar bērniem ar DzT ASV, dod iemeslu nopietni pārskatīt un mainīt mācību saturu šiem bērniem, īpašu uzmanību pievēršot viņu verbālo spēju attīstībai. Pētniecības kontekstā ir izveidoti četri jauni instrumenti, ko var lietot turpmākajos pētījumos, tos var pilnveidot un, balstoties uz tiem, veidot jaunus instrumentus, kas ļautu plašāk pētīt latviešu zīmju valodu un lasītprasmi bērniem ar DzT.