Akadēmiskais centrs
LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā prof. Valdis Segliņš atklāšanas uzrunā atzinīgi novērtēja semināra tēmas aktualitāti studentcentrētā studiju procesā, uzsverot, ka atbalsta sistēma universitātē pirmā kursa studentiem ir absolūta nepieciešamība, lai samazinātu studijas pārtraukušo studentu skaitu, bet tajā pašā laikā, nezaudējot arī studiju kvalitāti.
PPMF lektore Ērika Lanka ziņojumā „Skolēnu un skolotāju vēlmes un priekšstati par studijām augstskolā” dalījās savā karjeras izglītības konsultantes pieredzē, uzsverot, cik atbildīgs posms katra jaunā cilvēka dzīvē ir tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas mērķtiecīga izvēle. Pēdējos gados skolēnu aptaujas liecinot, ka skolēni lēmumu par studijām vairāk pieņem patstāvīgi, nevis, piemēram, tiešā vecāku vai draugu ietekmē. Tomēr skolām un augstskolām sadarbībā ir būtiski veicināt vairāk reālu skolēnu priekšstatu veidošanos par dažādām profesijām un tālākām darba iespējām.
PPMF docētājas Ilze Šūmane, Sanita Baranova un Līga Āboltiņa veikušas salīdzinošu skolēnu un studentu viedokļu izpēti, kuras rezultātus apkopoja ziņojumā „Studijas augstskolā: 12. klases skolēnu priekšstati un 1. kursa studentu pieredze”, secinot, ka aptaujāto vidusskolēnu priekšstati un pirmkursnieku pieredze par studiju uzsākšanai nozīmīgo atbalstu ir līdzīga:
Diskusijā „Sākums veiksmīgām studijām?” piedalījās Jauno pedagogu un psihologu skolas koordinatore Gunta Kraģe, Ekonomikas un vadības fakultātes Eiropas studiju maģistra programmas koordinators Romāns Putāns un A.Liepas Neklātienes matemātikas skolas pārstāves Annija Varkale un Simona Klodža. Gan skolotājiem, gan docētājiem jāiepazīst un jāizprot jaunieši, nevispārinot kādas īpašības uz visiem jauniešiem, bet, atzīstot, ka jaunieši ir ļoti heterogēna izglītības mērķgrupa. Pedagogiem jāievēro, ka vidusskolēniem, kuriem labi padodas visi mācību priekšmeti, var nākties grūtāk pieņemt lēmumu, ko studēt. Skolu pārstāvji, kas arī iesaistījās diskusijā, atzina, ka, piemēram, negatīvi skolēnu priekšstatus par studijām ietekmē pieredze, kad iepriekšējā gadu vidusskolas absolventi, neskatoties uz sliktajām sekmēm skolā, tomēr tiek uzņemti augstskolā, turklāt pat budžeta grupās. Kā nozīmīga problēma tika nosaukta arī tā, ka jauniešiem nereti tomēr pietrūkst mērķtiecības, dzīves mērķa un prasmes pieņemt pamatotus lēmumus. Līdz ar to, piemēram, skolēnu iesaistīšanās „Jauno universitātēs”, zinātniski pētniecisko darbu izstrādē, ir iespējas konkretizēt savas intereses, pamatot izglītības vajadzības un apzināties spējas.
LU Studiju departamenta studiju procesu vecākā eksperte Agnese Līgotne ziņojumā „1. kursa studentu aptauju rezultātu izvērtējums – LU pirmkursnieka profils” bija apkopojusi un analizējusi LU 1. kursa studentu ikgadējās aptaujas rezultātus. LU 1. kursu studenti augstāko izglītību izvēlas iegūt jau pamatizglītības posmā, jo uzskata, ka augstākā izglītība ir būtisks priekšnoteikums, lai apgūtu jaunas zināšanas un nodrošinātu labi atalgotu darbu. Pirmkursnieki studijas LU izvēlējušies, jo LU piedāvā plašu programmu klāstu un ir iespējams iegūt kvalitatīvu izglītību. LU studiju vidē jaunie studenti visatzinīgāk vērtē atsaucīgus mācībspēkus, studiju saturu, saprotamu LU informatīvo sistēmu un pieejamo internetu. Kopumā pirmkursniekiem priekšstats par studijām Latvijas Universitātē ir tāds, kā bija sagaidījuši, vai pat uzlabojies.
LU Karjeras centra tālākizglītības programmu vadītāja, karjeras konsultante un psiholoģe Agita Šmitiņa iepazīstināja ar LU pieredzi studentu atbalsta pasākumu organizēšanā. LU Karjeras centrs gan topošajiem studentiem, studentiem un absolventiem sadarbībā ar citām LU struktūrvienībām un darba devējiem piedāvā daudzveidīgus karjeras atbalsta pasākumus. Piemēram, pasākums „Studenta kurpēs” un kopš 2012. gada veiksmīgi īstenotā LU Studentu servisa un LU Studentu padomes izstrādātā mentoringa programma „Students studentam”, kuras ietvaros vecāko kursu studenti palīdz studiju vidē sociāli un akadēmiski iekļauties pirmā kursa studentiem. Jaunajiem studentiem universitātē ir nepieciešams un tiek piedāvāts informatīvais un praktiskais, akadēmiskais, emocionālais, sociālais, karjeras un psiholoģiskais atbalsts.
Studentu servisa psiholoģe Sarmīte Voitkāne dalījās pieredzē, kas gūta gan pētniecībā, gan ikdienas konsultatīvajā darbā ar 1. kursa studentiem par pārejas posmā sastopamajām psiholoģiskajām problēmām un to risinājumiem. Pamatoti vairāku gadu garumā veiktu 1. kursa studentu psiholoģiskās adaptācijas pētījumu rezultātos Latvijas Universitātē studentiem ir izstrādāti „Ieteikumi studijās” un pieejams profesionāls konsultatīvais atbalsts.
Semināra noslēgumā LU PPMF docente Ieva Margeviča–Grinberga aizrautīgi dalījās pieredzē - „Kā veiksmīgi studēt?”, iepazīstinot ar mācīšanās atbalsta resursiem studentiem citās universitātēs pasaulē, aicinot pedagogus skolās un augstskolās izprast un spēt izmantot studiju procesā atšķirīgus mācīšanās stilus, paņēmienus un pieredzi, bagātināt gan studentu zināšanas un prasmes nozarē, gan veicināt viņu mācīšanās prasmju pilnveidi. ***
Sirsnīgs PALDIES par ieinteresēto līdzdalību un ieceres un darbību rosinošo atmosfēru ikvienam semināra un diskusijas dalībniekam: Latvijas vispārizglītojošo un profesionālo vidējās izglītības iestāžu vadītājiem un skolotājiem no Dobeles, Iecavas, Kuldīgas, Rīgas, Salaspils, Ulbrokas, speciālistiem no Valsts izglītības attīstības aģentūras, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra, laikraksta „Izglītība un Kultūra” un LU kolēģiem no Bioloģijas fakultātes, Ekonomikas un vadības fakultātes, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, Juridiskās fakultātes, Ķīmijas fakultātes, Medicīnas fakultātes, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, Vēstures un filozofijas fakultātes, Karjeras centra, Pirmsstudiju mācību centra, Studentu servisa un Studiju departamenta!
PPMF lektore Ērika Lanka ziņojumā „Skolēnu un skolotāju vēlmes un priekšstati par studijām augstskolā” dalījās savā karjeras izglītības konsultantes pieredzē, uzsverot, cik atbildīgs posms katra jaunā cilvēka dzīvē ir tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas mērķtiecīga izvēle. Pēdējos gados skolēnu aptaujas liecinot, ka skolēni lēmumu par studijām vairāk pieņem patstāvīgi, nevis, piemēram, tiešā vecāku vai draugu ietekmē. Tomēr skolām un augstskolām sadarbībā ir būtiski veicināt vairāk reālu skolēnu priekšstatu veidošanos par dažādām profesijām un tālākām darba iespējām.
PPMF docētājas Ilze Šūmane, Sanita Baranova un Līga Āboltiņa veikušas salīdzinošu skolēnu un studentu viedokļu izpēti, kuras rezultātus apkopoja ziņojumā „Studijas augstskolā: 12. klases skolēnu priekšstati un 1. kursa studentu pieredze”, secinot, ka aptaujāto vidusskolēnu priekšstati un pirmkursnieku pieredze par studiju uzsākšanai nozīmīgo atbalstu ir līdzīga:
- abas mērķgrupas par nozīmīgiem nosauc konsultācijas par karjeras izaugsmi;
- konsultācijas par studiju procesu;
- atbalstu un komunikāciju ar vecāko kursu studentiem; studiju kursu „Ievads studijās”.
- ārpusstudiju kursus un seminārus sevis pilnveidošanai;
- mācības par bibliotēkas resursu izmantošanu;
- atbalstu no fakultātes studiju metodiķiem/ lietvežiem;
- nodarbības studēšanas iemaņu apgūšanai un lielāku atbalstu no docētājiem.
Diskusijā „Sākums veiksmīgām studijām?” piedalījās Jauno pedagogu un psihologu skolas koordinatore Gunta Kraģe, Ekonomikas un vadības fakultātes Eiropas studiju maģistra programmas koordinators Romāns Putāns un A.Liepas Neklātienes matemātikas skolas pārstāves Annija Varkale un Simona Klodža. Gan skolotājiem, gan docētājiem jāiepazīst un jāizprot jaunieši, nevispārinot kādas īpašības uz visiem jauniešiem, bet, atzīstot, ka jaunieši ir ļoti heterogēna izglītības mērķgrupa. Pedagogiem jāievēro, ka vidusskolēniem, kuriem labi padodas visi mācību priekšmeti, var nākties grūtāk pieņemt lēmumu, ko studēt. Skolu pārstāvji, kas arī iesaistījās diskusijā, atzina, ka, piemēram, negatīvi skolēnu priekšstatus par studijām ietekmē pieredze, kad iepriekšējā gadu vidusskolas absolventi, neskatoties uz sliktajām sekmēm skolā, tomēr tiek uzņemti augstskolā, turklāt pat budžeta grupās. Kā nozīmīga problēma tika nosaukta arī tā, ka jauniešiem nereti tomēr pietrūkst mērķtiecības, dzīves mērķa un prasmes pieņemt pamatotus lēmumus. Līdz ar to, piemēram, skolēnu iesaistīšanās „Jauno universitātēs”, zinātniski pētniecisko darbu izstrādē, ir iespējas konkretizēt savas intereses, pamatot izglītības vajadzības un apzināties spējas.
LU Studiju departamenta studiju procesu vecākā eksperte Agnese Līgotne ziņojumā „1. kursa studentu aptauju rezultātu izvērtējums – LU pirmkursnieka profils” bija apkopojusi un analizējusi LU 1. kursa studentu ikgadējās aptaujas rezultātus. LU 1. kursu studenti augstāko izglītību izvēlas iegūt jau pamatizglītības posmā, jo uzskata, ka augstākā izglītība ir būtisks priekšnoteikums, lai apgūtu jaunas zināšanas un nodrošinātu labi atalgotu darbu. Pirmkursnieki studijas LU izvēlējušies, jo LU piedāvā plašu programmu klāstu un ir iespējams iegūt kvalitatīvu izglītību. LU studiju vidē jaunie studenti visatzinīgāk vērtē atsaucīgus mācībspēkus, studiju saturu, saprotamu LU informatīvo sistēmu un pieejamo internetu. Kopumā pirmkursniekiem priekšstats par studijām Latvijas Universitātē ir tāds, kā bija sagaidījuši, vai pat uzlabojies.
LU Karjeras centra tālākizglītības programmu vadītāja, karjeras konsultante un psiholoģe Agita Šmitiņa iepazīstināja ar LU pieredzi studentu atbalsta pasākumu organizēšanā. LU Karjeras centrs gan topošajiem studentiem, studentiem un absolventiem sadarbībā ar citām LU struktūrvienībām un darba devējiem piedāvā daudzveidīgus karjeras atbalsta pasākumus. Piemēram, pasākums „Studenta kurpēs” un kopš 2012. gada veiksmīgi īstenotā LU Studentu servisa un LU Studentu padomes izstrādātā mentoringa programma „Students studentam”, kuras ietvaros vecāko kursu studenti palīdz studiju vidē sociāli un akadēmiski iekļauties pirmā kursa studentiem. Jaunajiem studentiem universitātē ir nepieciešams un tiek piedāvāts informatīvais un praktiskais, akadēmiskais, emocionālais, sociālais, karjeras un psiholoģiskais atbalsts.
Studentu servisa psiholoģe Sarmīte Voitkāne dalījās pieredzē, kas gūta gan pētniecībā, gan ikdienas konsultatīvajā darbā ar 1. kursa studentiem par pārejas posmā sastopamajām psiholoģiskajām problēmām un to risinājumiem. Pamatoti vairāku gadu garumā veiktu 1. kursa studentu psiholoģiskās adaptācijas pētījumu rezultātos Latvijas Universitātē studentiem ir izstrādāti „Ieteikumi studijās” un pieejams profesionāls konsultatīvais atbalsts.
Semināra noslēgumā LU PPMF docente Ieva Margeviča–Grinberga aizrautīgi dalījās pieredzē - „Kā veiksmīgi studēt?”, iepazīstinot ar mācīšanās atbalsta resursiem studentiem citās universitātēs pasaulē, aicinot pedagogus skolās un augstskolās izprast un spēt izmantot studiju procesā atšķirīgus mācīšanās stilus, paņēmienus un pieredzi, bagātināt gan studentu zināšanas un prasmes nozarē, gan veicināt viņu mācīšanās prasmju pilnveidi. ***
Sirsnīgs PALDIES par ieinteresēto līdzdalību un ieceres un darbību rosinošo atmosfēru ikvienam semināra un diskusijas dalībniekam: Latvijas vispārizglītojošo un profesionālo vidējās izglītības iestāžu vadītājiem un skolotājiem no Dobeles, Iecavas, Kuldīgas, Rīgas, Salaspils, Ulbrokas, speciālistiem no Valsts izglītības attīstības aģentūras, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra, laikraksta „Izglītība un Kultūra” un LU kolēģiem no Bioloģijas fakultātes, Ekonomikas un vadības fakultātes, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, Juridiskās fakultātes, Ķīmijas fakultātes, Medicīnas fakultātes, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, Vēstures un filozofijas fakultātes, Karjeras centra, Pirmsstudiju mācību centra, Studentu servisa un Studiju departamenta!
 Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Augstskolas didaktikas centrs (ADC) 18. martā LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā organizēja semināru un diskusiju „Pārejas posms dzīvesdarbībā: skola – universitāte” LU 74.konferences ietvaros. Semināra un diskusijas mērķis bija veicināt pieredzes apmaiņu par LU īstenotajiem pasākumiem jauno studentu piesaistē studijām un gatavības studijām sekmēšanā, apzinot un izvērtējot ieguvumus un izaicinājumus skolēniem un skolotājiem, studentiem un docētājiem. Uz semināru īpaši tika aicināti LU 1. kursu docētāji un vidējās izglītības iestāžu pēdējo klašu skolotāji, kā arī LU studiju administrācijas pārstāvji.){kind=link}