Sabīne Bērziņa aizstāvēs promocijas darbu „Izmaiņas skolotāju un 3.–6. klašu skolēnu uztvertajā skolas klimatā un skolēnu sociāli emocionālajā kompetencē pēc piedalīšanās sociāli emocionālās mācīšanās programmā"

Darba vadītāja:

Profesore, Dr. Psych. Baiba Martinsone (Latvijas Universitāte)

Recenzenti:                

Profesore, Dr. Psych. Anika Miltuze (Latvijas Universitāte)

Profesore, Dr. Psych. Anita Pipere (Daugavpils Universitāte)

Asociētā profesore, PhD Veronica Ornaghi (University Milano-Bicocca)

Pētījuma galvenā būtība

Pētījuma mērķis bija izpētīt izmaiņas skolotāju un 3.  – 6. klašu skolēnu uztvertā skolas klimata rādītājos, īstenojot sociāli emocionālās mācīšanās (SEM) programmu skolā. Skolotāju grupā atsevišķi tika analizētas izmaiņas uztvertā skolas klimata rādītājos skolotāju grupā, kura saņēma regulāras supervīzijas programmas īstenošanas laikā. Skolēnu grupās tika analizētas dzimumatšķirības uztvertā skolas klimata rādītājos, kā arī SEM programmā iesaistīto skolēnu izmaiņas sociāli emocionālajās prasmēs 6 un 18 mēnešus pēc SEM programmas uzsākšanas.

SEM programmu īstenošana skolās veicina virkni pozitīvu iznākumu, piemēram, augstāku skolēnu sociāli emocionālo kompetenci, pozitīvākas attieksmes un prosociālu uzvedību, labāku akadēmisko sniegumu kā arī mazāk garīgās veselības problēmas (Durlak et al., 2011; Sklad et al., 2012; Taylor et al., 2017; Wiglesworth et al., 2016). Ir zināms, ka SEM programmu rezultātā uzlabojas arī skolēnu uztvertais skolas klimats, jo tiek veicināta prosociāla uzvedība un attiecību prasmes (Cohen, 2017), taču uztvertais skolas klimats ir multidimensionāls konstrukts, neatdalāms un savstarpēji saistīts ar sociāli emocionālo mācīšanos (Brock et al., 2008; Brown et al., 2011; Osher & Berg, 2018; Upshur et al., 2013), kurš sastāv no vairākām dimensijām, piemēram, uztverto drošību skolā, veidu, kā notiek mācību darbs, kārtības un noteikumu ievērošanas klasē (Wang & Degol, 2015) un vienlaikus nav skaidri zināms, kurās skolas klimata dimensijās parādās izmaiņas īstenojot SEM programmu skolā (Osher & Berg, 2018), nav skaidri zināms kādas dzimumatšķirības pastāv uztvertajā skolas klimatā īstenojot SEM programmu (Bear et al., 2017). Tāpat skolas klimats attiecas ne vien uz skolēniem, bet arī uz skolotājiem, un ir svarīgi pētīt, kādas izmaiņas skolas klimatā izjūt skolotāji īstenojot SEM programmu skolā. Iepriekšējie pētījumi rāda, ka skolotāji, kuri īsteno SEM programmu, apgūst stratēģijas, kuras var uzlabot savstarpējo mijiedarbību klasē (Schonert-Reichl, 2017), skolotāji kļūst emocionāli atbalstošāki pret skolēniem, uzlabojas klasvadības prasmes (Abry et al., 2013; Williford & Wolcott, 2015), veidojas ciešākas attiecības ar skolēniem (Rudasill et al., 2020), kas savukārt var veicināt uztverto skolas klimatu (Jennings, 2017). Lai SEM programma sniegtu vēlamos rezultātus, ir svarīgi kā notiek programmas ieviešana skolā, cik liels atbalsts ir pieejams skolotājiem (Bear et al., 2017), vai skolotājiem ir iespēja pašiem mācīties (Mahonet et al., 2021). Ņemot šo vērā, promocijas darbs paplašina izpratni par to, kādos skolotāju un skolēnu uztvertā skolas klimata aspektos notiek izmaiņas, kādu pienesumu dod papildus supervīzijas skolotājiem un kā mainās skolēnu sociāli emocionālās prasmes ieviešot SEM programmu skolās.

Pētījuma novitāte

Pētījuma novitāti nosaka fakts, ka, līdz šim ieviešot SEM programmu skolās, pētījumos visai ierobežoti ir apskatītas izmaiņas uztvertā skolas klimata dimensijās (Bear et al., 2017). Uztvertais skolas klimats šajā pētījumā apskatīts kā daudzdimensionāls konstrukts, kurā 5.–6. klašu skolēnu uztvertā skolas klimata aptaujā apkopotas trīs no kopumā četrām skolas klimata dimensijām (attiecību dimensija, fiziskā skolas vide un drošība skolā), un skolotāju uztvertā skolas klimata aptauja atspoguļo visas četras skolas klimata dimensijas (iekļaujot attiecību, fiziskās vides un drošības, un akadēmisko dimensiju). Tāpat pētījuma novitāti apliecina regulāru supervīziju sniegšana skolotājiem kā programmas ieviešanas procesa atbalsta sistēma, kas palīdz papildināt pētniecībā aktuālo jautājumu, kādā veidā, ieviešot SEM programmu, var panākt labvēlīgāku uztverto skolas klimatu. Līdzšinējie pētījumi rāda, ka atbalsts, kas tiek sniegts skolotājiem, veicina programmas ieviešanu saskaņā ar programmas vadlīnijām, veicina tādu stratēģiju izmantošanu, kas attīsta skolēnu sociāli emocionālo mācīšanos (Humphrey, 2013). Tiek pieņemts arī, ka pieejamais programmas veidotāju atbalsts maina ne vien ieviešanas kvalitāti, bet arī skolotāju uztverto skolas klimatu (Jennings, 2017; Schonert– Reichl, 2017). Pētījuma novitāte saistāma arī ar to, ka izmaiņas uztvertajā skolas klimatā skolotāju grupā pētītas longitudināli 6 un 18 mēnešus pēc SEM programmas uzsākšanas. Skolēnu izlasēs uztvertais skolas klimats arī pētīts longitudināli mācību gada ietvaros. Parasti skolas klimata pētījumos programmas rezultāti tiek apskatīti šķērsgriezumā tikai skolēnu izlasē (Thapa et al., 2013).

Tāpat šajā pētījumā analizētas dzimumatšķirības skolēnu uztvertā skolas klimata rādītājos, kas līdz šim pētījumos apskatītas ierobežotā apmērā (Durlak et al., 2011; O’Conner et al., 2017), taču dzimuatšķirību pētījumi ir nozīmīgi, lai sniegtu mērķētu atbalstu skolēniem universālas programmas ietvaros (Bear et al., 2015). Turklāt līdz šim veiktie dzimumatšķirību pētījumi ir pretrunīgi. Daļa pētījumu rāda, ka par labvēlīgāku uztverto skolas klimatu biežāk ziņo meitenes (Fan et al., 2011; Koth et al., 2008; Verkuyten & Thijs, 2002). Citos pētījumos uzrādīts, ka zēni uztver skolas klimatu labvēlīgāk (Mitchell, Bradshaw, & Leaf, 2010). Citos pētījumos pēc sociāli emocionālās mācīšanās programmas ieviešanas neparādās būtiskas dzimumatšķirības uztvertā skolas klimata rādītājos (Bear et al., 2017).

Pētījuma rezultāti un nozīmīgums

Lai gan metodiskais līdzeklis “Sociāli emocionālā mācīšanās. Nodarbību plāni 1.– 12. klasei” (Martinsone et al., 2021) paredzēts skolēniem, programmas ieguvēji ir arī SEM programmas skolotāji. Jau 6 mēnešus pēc SEM programmas uzsākšanas, kopējais uztvertais skolas klimats SEM skolotāju grupai ir būtiski augstāks nekā kontrolgrupā. Tāpat 18 mēnešus pēc programmas uzsākšanas būtiski augstāks kopējais uztvertais skolas klimats ir gan skolotāju grupā, kura saņēma regulāras supervīzijas, gan skolotāju grupā, kura turpināja programmas ieviešanu bez supervīzijām. Tostarp abās SEM programmas skolotāju grupās augstāki rādītāji ir arī skolotāju savstarpējā saliedētībā, kas norāda, ka īstenojot programmu, veidojās tuvākas attiecības ar kolēģiem. 18 mēnešu laikā, ieviešot programmu, abas programmas skolotāju grupas norāda, ka uzlabojušās audzēkņu un skolotāju savstarpējās attiecības, kas liecina, ka metodiskais līdzeklis “Sociāli emocionālā mācīšanās. Nodarbību plāni 1.–12. klasei” (Martinsone et al., 2021) palīdz skolotājiem veidot labākas savstarpējās attiecības ar skolēniem, un savukārt skolēni programmas rezultātā spēj labvēlīgāk reaģēt un veidot draudzīgākas attiecības ar skolotājiem. 18 mēnešus pēc SEM programmas ieviešanas skolotāju grupa, kurai nebija pieejamas supervīzijas, norāda uz nozīmīgu pieaugumu arī mācīšanas veidā, kas veicina skolēnu mācību sniegumu.Var secināt, ka skolotāji izjūt labvēlīgāku skolas klimatu arī bez papildu supervīzijām, taču skolotāju regulāru supervīziju ieguvums vērojams skolēnu garīgās veselības problēmu samazinājumā.

6 mēnešus pēc programmas uzsākšanas programmas 5.–6. klašu skolēni uzrāda mazāk garīgās veselības problēmas, retāk izjūtot trauksmi vai citas garīgās veselības grūtības un retāk kavējot skolu šo iemeslu dēļ. Apskatot dzimumatšķirības 5.–6. klases skolēnu grupā, garīgās veselības problēmu samazinājums 6 mēnešus pēc SEM programmas uzsākšanas vērojams tikai zēnu grupā, kas parāda, ka tūlītējie programmas ieguvēji ir zēni.

Otro programmas gadu uzsākot, abas SEM programmas 3.–4. klases skolēnu grupas uzrāda augstāku uztverto skolas klimatu nekā kontrolgrupa, un arī 7 mēnešus vēlāk uztvertais skolas klimats nav mainījies nevienā no grupām, kas norāda, ka rādītāji ir laikā noturīgi. Apskatot dzimumatšķirības uztvertajā skolas klimatā, tikai 3.–4. klases abu SEM programmas grupu meitenes uzrāda augstāku uztverto skolas klimatu, salīdzinot ar kontrolgrupu.

Starp 5.– 6. klašu grupām atšķirības vērojamas garīgās veselības problēmās. Otrā SEM gada sākumā skolēnu grupa, kur skolotāji saņēma regulāras supervīzijas, uzrāda mazāk garīgās veselības problēmas, un šīs garīgās veselības problēmas nemainās arī 7 mēnešus vēlāk. Mazāk garīgās veselības problēmas uzrāda tikai SEM 5.–6. klases meiteņu grupa, kurā skolotāji saņēma supervīzijas. Tas liek domāt, ka, lai nodrošinātu ilgstošus labvēlīgus garīgās veselības rādītājus, jānodrošina regulārs atbalsts skolotājiem SEM programmas ieviešanā. Turklāt programmas realizēšanā jādomā par to, kā sasniegt zēnus.

 SEM 3.–6. klases skolēnu grupā pozitīvas sociāli emocionālo prasmju izmaiņas 6 mēnešus pēc SEM programmas uzsākšanas vērojamas empātijā un sociālajā kompetencē. Taču, samazinot skolēnu izlases apmērus otrajā programmas gadā neparādās būtiskas izmaiņas rādītājos. Jāņem vērā, ka sociāli emocionālo prasmju mērījumos nebija skolēnu kontrolgrupas, un tādējādi nevar izdarīt secinājumus par to, kas ietekmējis pieaugumu sociāli emocionālajās prasmēs 6 mēnešus pēc SEM programmas uzsākšanas, taču vienlaikus parāda nepieciešamību veikt papildus pētījumus, lai noteiktu cēloņsakarības.

Kopumā promocijas darbs sniedz ieguldījumu turpmāko pētījumu veikšanai par programmas radītajām izmaiņām skolotāju un skolēnu uztvertajā skolas klimatā un skolēnu sociāli emocionālajās prasmēs. Rezultātus varētu izmantot pamatojot nepieciešamību skolu sistēmā iedibināt SEM programmu kā neatņemamu mācību sastāvdaļu un pamato nepieciešamību skolotājiem saņemt regulāru atbalstu programmas īstenošanā.

Ar promocijas darbu saistītās zinātniskās publikācijas

Berzina, S. & Martinsone, B. (2021). Changes in teachers and students’ perceived school climate trough the implementation of the social emotional learning program:
A longitudinal study. Human, Technologies and Quality of Education, 44 – 59. doi.org/10.22364/htqe.2021.03

Martinsone, B., & Vilcina, S. (2017). Teachers’ perceptions of the effectiveness and sustainability of a social emotional learning program in Latvia: A focus group study. Journal of Teacher Education for Sustainability 19(2), 5-20. doi: 10.1515/jtes-2017-0011

Martinsone, B., & Vilcina, S. (2017). Teachers’ perceptions of relationship enhancement upon implementation of the social emotional learning program in Latvia: Focus group study. Journal of Relationships Research, 8, E14. doi:10.1017/jrr.2017.14