Divu līgumpētījumu ar Pārresoru koordinācijas centru (PKC, no februāra iekļauts Valsts Kancelejā) "Vienotā bērnu agrīnās attīstības skrīninga metodisko instrumentu komplekta izstrāde" un “Pētījums par sociālemocionālo, uzvedības un citu attīstības risku izplatību bērnu kohortā” galvenais uzdevums ir nodrošināt vienotā bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) izstrādi, kas paredzēts lietošanai ģimenes ārstu praksēs un pirmsskolas izglītības iestādēs bērnu vecumā no 1 līdz 6 gadiem attīstības risku novērtēšanai, pievēršot nopietnu uzmanību un pārraudzību iegūto datu konfidencialitātei un ētiskai izmantošanai. Papildus pētnieki plāno iegūt  informāciju par sociālemocionālo, uzvedības un citu attīstības risku izplatību bērnu vecumā no 1 līdz 6 gadiem kohortā. Abi projekti turpina iepriekšējā projektā “Priekšizpēte vienotā bērnu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplekta izstrādei” iesākto, kur viena gada laikā pētnieki izstrādāja un aprobēja BAASIK pirmo versiju.

Pašlaik īstenojamā projekta “Vienotā bērnu agrīnās attīstības skrīninga metodisko instrumentu komplekta izstrāde” mērķis ir veikt BAASIK standartizāciju Latvijas reprezentatīvā bērnu izlasē un noteikt visu mērījumu skalu uzticamības un validitātes rādītājus. Savukārt projekta “Pētījums par sociālemocionālo, uzvedības un citu attīstības risku izplatību bērnu kohortā” mērķis ir noteikt BAASIK ietvaros konstatēto risku saistību ar  dažādiem sociāldemogrāfiskiem un citiem ģimenes vides rādītājiem pētāmajā vecumposmā.      

Abu projektu īstenošana jau uzsākta 2022. gada 28. decembrī. Viens no šiem projektiem turpināsies līdz šī gada novembrim, bet otrais līdz nākamā gada janvārim. Projekti tiek īstenoti uz līguma pamata ar Pārresoru koordinācijas centru (PKC). Zinātniskā vadītāja – prof. Malgožata  Raščevska, administratīvajā vadībā – prof. Dita Nīmante.

       Agrīna bērnu attīstības novērtēšana, pārraudzība, atbalsta nodrošināšana ir būtisks priekšnosacījums kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības īstenošanai. Laikus identificējot riskus un mērķtiecīgi ar tiem strādājot, kā norāda pētījumi, ir iespēja samazināt pat līdz 30% to bērnu skaitu, kas vēlāk tiek identificēti kā tādi, kam ir speciālās vajadzības skolā. Latvijas pedagogi un izglītības iestāžu vadība, tāpat arī vecāki jau pirmā projekta laikā ir ārkārtīgi augsti novērtējuši izstrādāto BAASIK sistēmu un iespēju tuvākajā nākotnē laikus identificēt attīstības riskus bērniem.

Projekta attīstība 2023. gadā

Notiek aktīvi sagatavošanās darbi BAASIK 2. versijas standartizācijas un validācijas pētījumam.

  1. Izglītoti vairāk kā 250 logopēdi, audiologopēdi un psihologi, apgūstot tālākizglītības kursu programmu “Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekts - BAASIK “ un “Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekts (BAASIK) - klīniska pieeja”, tādejādi sagatavojot speciālistus datu vākšanai ar BAASIK 2. versiju.
  2. Pamatojoties uz iepriekšējā pētījumā gūtajiem rezultātiem, pilnveidota izstrādātā skrīninga instrumentu kopa “Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumenta komplekts” (BAASIK) 2. versija, sagatavota standartizācijai un klīniskajai validizācijai.
  3. Teorētiskajā literatūrā identificēti dažādi sociāldemogrāfiskie un sociālpsiholoģiskie faktori, kas potenciāli varētu ietekmēt bērnu attīstību vecumā no 1 līdz 6 gadiem un izveidota atbilstīga jautājumu kopa. Projektu turpinājumā (marts-aprīlis) plānojam izglītot arī vismaz 30 mediķus – ģimenes ārstus, pediatrus, lai arī viņus iesaistītu skrīninga instrumentu kopas standartizācijā un validizācijā.
 

Projektā “Vienotā bērnu agrīnās attīstības skrīninga metodisko instrumentu komplekta izstrāde” turpmāk plānots veikt šādus uzdevumus:

  1. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, nodrošināt Bērnu agrīnās attīstības skrīninga metodisko instrumentu komplekta 3.versijas sagatavošanu un lietotāja e-rokasgrāmatas izstrādi;
  2. Sagatavot izvērtējumu par pasaulē un Latvijā pieejamiem atbalsta resursiem bērniem ar identificētiem attīstības riskiem;
  3. Izstrādāt rekomendāciju struktūru un vispārīgas vadlīnijas detalizētāku rekomendāciju izstrādei pedagogiem, ģimenes ārstiem un vecākiem tālākam darbam ar bērniem, kam skrīningā identificēti attīstības riski.

Savukārt projektā “Pētījums par sociālemocionālo, uzvedības un citu attīstības risku izplatību bērnu kohortā” plānots veikt šādus uzdevumus:

  1. Noteikt faktorus bērna ģimenes un mācību, audzināšanas un aprūpes vidē, kas varētu ietekmēt attīstības risku veidošanos;
  2. Izveidot sociāldemogrāfisko portretu ģimenēm, kurās bērni ir pakļauti noteiktiem attīstības riskiem, analizējot šo ģimeņu sastāvu, materiālo nodrošinātību, dzīvesvietas reģiona, dzīvesvietas urbanizācijas un citu sociāldemogrāfisko un sociālpsiholoģisko rādītāju saistību ar pētāmo pazīmi;
  3. Identificēt un analizēt attīstības risku komorbiditāti un tās biežumu bērnu populācijā;
  4. Izstrādāt rekomendācijas par sociālo risku mazināšanu ģimenēs, kurās ir bērni ar agrīnās attīstības riskiem un noteikt sociālo risku struktūras specifiku dažādos Latvijas statistiskajos reģionos.

Projektu īsteno trīs augstskolu (LU, RSU un LiepU) un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) starpdisciplināra un starpresoru pētnieku un praktiķu komanda: psihologi, dažādu specializāciju ārsti (psihiatrs, pediatrs), pedagogi, logopēdi un audiologopēdi. Projektā ir iesaistīti Latvijas Universitātes Pedagoģijas, Psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošie pētnieki, pētnieki un eksperti: Dr. psych. Malgožata Raščevska, Dr. psych.  Ieva Bite, Dr. paed. Ineta Helmane, Dr. paed.  Dita Nīmante. Dr. psych.  Solvita Umbraško,  Mg.paed. Egija Laganovska, Mg. med. Andra Vabale, Mg.psych. Ilāna Ekbauma, Mg.psych. Zane Kronberga, kā arī sadarbības (BKUS, RSU): Mg. sc. sal., ārsts-psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Dr. med., ārste Ilze Grope, Mg.psych. Svetlana Zaslavska.: un  no Liepājas Universitātes: Dr. med. Baiba Trinīte un  PhD. Gundega Tomele.

       Vairāk par iepriekšējā projekta gaitu un pirmajiem rezultātiem skatīt PKC organizētās konferences “Bērni - Latvijas nākotne? Agrīnā atbalsta sistēmas izveide” 2022. gada 2. decembrī video versiju: www.youtube.com/watch

 

Saziņai un padziļinātai informācijai par projektu: projektu administratīvā vadītāja Dita Nīmante (dita.nimante@lu.lv), projekta vadītājas asistente: Gerda Kromāne (gerda.kromane@lu.lv)

Dalīties