Skicēšanai var būt dažādi iemesli – fiksēt novērojumu vai iespaidu, studēt kāda objekta uzbūvi vai kustību vai “noķert” ideju, lai izmantotu to vēlāk. Māksliniekam skice parasti ir sagatavošanās kaut kam lielākam un paliekošākam. Tā ir šķietami īslaicīga epizode darba procesā, kas palīdz domāt par iecerēto darbu, virzīt domas vajadzīgajā virzienā un izmēģināt variantus. Īslaicīgums ir mānīgs, jo pāris minūtēs tapusī skice var būt vairāku dienu, mēnešu vai pat gadu domāšanas rezultāts. Tas ir brīdis, kad ideja materializējas un kļūst redzama.
Skice ir kā dialogs starp mākslinieku un viņa ieceri. Autors konfrontē sevi ar ideju, lai, ieraugot to, spētu iet tālāk – realizēt to iecerētajā materiālā, pārveidot vai pilnībā atmest kā nederīgu un sākt visu no jauna.
Panākt ātruma, viegluma un vienkāršības iespaidu – tas māksliniekam var būt viens no grūtākajiem uzdevumiem. Dažreiz skices top ilgāk un varbūt pat kļūst par radošā procesa mērķi, nevis starpposmu. Arī mainoties kontekstam, skice var kļūt pašvērtīga.
Skice nereti ir arī saziņas līdzeklis. Kad verbālā valoda mūs ierobežo, ķeramies pie vizuālās – skaidrojam to, ko ar vārdiem nespējam.
Šī izstāde ir ieskats radošā procesa aizkulisēs – Latvijas Universitātes (LU), Daugavpils Universitātes (DU), Liepājas Universitātes (LiepU) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) docētāji ir piekrituši dalīties ar saviem darba materiāliem.