Psiholoģijas nodaļa piedalās apmaiņas programmā, kas veltīta pašregulācijas izpētei

Šī gada rudenī astoņi LU PPMF psiholoģijas maģistra programmas studenti profesores Baibas Martinsones vadībā piedalījās intensīvās apmaiņas programmā (Erasmus Blended Intensive Program). Programmu veidoja trīs sadarbības partneri no Itālijas (University G. d’Annunzio of Chieti-Pescara, Department of Neuroscience, imaging and clinical sciences), Portugāles (Institute of Applied Psychology) un Latvijas (LU Psiholoģijas nodaļas). Programmas ietvaros studenti un mācībspēki no trīs valstu universitātēm, apvienojot attālināto un klātienes mācību formātu, izglītojās par pašregulācijas tēmu “Self-regulation and wellbeing: An integrated perspective”.

Profesore Baiba Martinsone stāsta par programmas izveidi:

“Kopā ar starptautiskajiem kolēģiem veidojām šo programmu kā papildu iniciatīvu noslēgtajam Erasmus mobilitātes līgumam starp LU un Peskāras universitāti. Ilgstoši esot iesaistītai starptautiskos zinātniskos projektos un dažādās pētniecības iniciatīvās, esmu guvusi pārliecību, ka šāda sadarbība sniedz jaunas zināšanas, paver iespējas veidot profesionālus un cilvēciskus kontaktus, un palīdz savienot pētījumu atziņas ar pierādījumos balstītu praksi. Studenti varēja novērtēt Peskāras Universitātes laboratorijās veikto pētījumu ievērojamo teorētisko nozīmi, kā arī demonstrēt savu teicamo zināšanu un prasmju līmeni, kas gūts profesionālajā maģistra studiju programmā Psiholoģijas nodaļā. Pašreiz notiek programmas dalībnieku noslēguma darbu un to prezentāciju vērtēšana, lai dalībnieki saņemtu starptautiski atzītos kredītpunktus par programmas apguvi. Nākošā intensīvā apmaiņas programma tiek plānota pēc gada mūsu fakultātē. Kopā ar partneriem strādājam pie tēmas definēšanas, kā arī jauna sadarbības partnera iesaistīšanas."

Par pieredzēto stāsta programmas dalībniece psiholoģijas maģistra programmas studente Marta Karlsone:

“Programma tika atklāta ar divu dienu mācībām attālinātā formātā, kas ļāva lēnām iepazīt ievadtēmas, izlasīt pamata literatūru un gatavoties nedēļu ilgajam un gana intensīvajam klātienes mācību posmam Itālijā. Jau ar pirmo mācību dienu kalnainās Kieti pilsētas universitātē pilnvērtīgi pievērsāmies programmas saturam, jo iepazīšanās un tēmas iesildīšanas daļas jau bija noritējušas attālināti.

Pašregulācijas tēma tika apskatīta no dažādiem skatupunktiem, kas ļāva gūt padziļinātu priekšstatu būtiskākajos faktoros, kas veido un ietekmē pašregulācijas spējas, un aptvert milzīgo pētniecības un praktisko intervenču lauku, kas saistīts ar šo tēmu. Secīgi izgājām cauri pašregulācijas saistībai ar virkni bioloģisko procesu, tam, kā šo prasmi ietekmē emocionālā attīstība un agrīnā bērnība; lūkojāmies uz dažādiem veidiem kā pašregulācijas prasmes var tikt attīstītas skolas vecuma bērniem, kā arī kāda ir pašregulācijas nozīme plašākā – sociālas vides kontekstā. Programmas labi uzbūvētā zināšanu piramīda ļāva secīgi atbildēt uz no katras jaunās tēmas izrietošajiem jautājumiem un noslēgumā radīja gan pārliecinošu “es par šo kaut ko saprotu” izjūtu, gan apziņu, cik milzīgs ir nezināmā lauks.

Programmas norisē iesaistījās Latvijas, Itālijas un Portugāles pārstāvēto universitāšu mācībspēki, kā arī vieslektori no universitātēm Lielbritānijā un Vācijā, tāpēc līdzās apgūstamajam saturam, šī bija arī fantastiska iespēja bagātināties, mācoties no izciliem, starptautiski atzītiem pētniekiem, vērojot viņu darba metodes, prezentācijas stilu, iedvesmojoties no tā, kā var tikt būvēti pētījumi, un kā to rezultāti “tulkoti” praktiskā darba vajadzībām. Daži no mums varēja satikties vaigā ar līdz šim tikai apjūsmotiem un savos darbos citētiem autoriem un pat iegūt autogrāfus.