Akadēmiskais centrs
Iezīmējot Latvijas Universitātes (LU) jubilejas mēnesi, šī gada 29. septembrī tiešsaistē norisinājās Latvijas Universitātes 103. jubilejas konference “Laikmeta izaicinājumi: vide, drošība, iekļautība”, kurā eksperti kā no akadēmiskās, tā no neakadēmiskās vides aktualizēja un meklēja risinājumus problēmām, ar kurām sabiedrībai ir jāsaskaras šodien.
“Latvijas Universitātes jubileju mēs atzīmējam ne tikai ar balli un svinīgo Senāta sēdi, bet ar virkni pasākumu – arī ar šo konferenci, kurā spriedīsim par attīstības tēmām, kuras ir būtiskas visai augstskolai. Šoreiz runāsim par to, kā Latvijas Universitāte iekļaujas mūsdienu sabiedrības, politikas, vides aktuālajos izaicinājumos,” atklājot LU Jubilejas konferenci uzsver Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks. “103 gadi Latvijas Universitātei ir tikai sākums, lai kopā ar mūsu valsti un sabiedrību pildītu mūsu misiju, lai Universitāte būtu attīstības pamats valsts attīstībai – kultūras, ekonomikas, zinātnes izaugsmei. Tas ir īpaši izaicinošs uzdevums mūsdienās, kad reizēm nespējam nošķirt faktus no izdomas, līdz ar to ir svarīgi veicināt kritisko domāšanu, kas ir arī viens no šodienas konferences uzdevumiem.”
Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Ivars Kalviņš, sveicot Latvijas Universitāti kā vienīgo klasiskā tipa universitāti Latvijā jubilejā, norādīja, ka viens no tās pamatuzdevumiem ir rādīt ceļu sabiedrībai tam, kā dzīvot nepavisam ne vienkāršajā laikmetā: “Lai arī mums visiem patīk justies ērti, labi, silti, paēdušiem, pa pasauli ceļojošiem, bet tas viss atstāj savu nospiedumu uz apkārtējo vidi. Līdz ar to mūsu pamatuzdevums ir saimniekot ilgtspējīgi, neizniekojot mūsu resursus un dabas daudzveidību. Svarīgi ir arī paskatīties ar kritisku aci, vai mūsu tehnoloģiskie jauninājumi neatstāj kaitīgu iespaidu uz citām sugām, jo daudzas tehnoloģiskās ietekmes parādās tikai laika gaitā. Ir ļoti būtiski, lai eksperti – gan pieredzējuši akadēmiķi, gan arī jaunie zinātnieki – visi kopā risina šīs problēmas, meklējot labāko pieeju tam, kā varam sabalansēt to, kas mums ir absolūti nepieciešams, ar to, ko mēs drīkstam atļauties.”
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes prodekāne zinātnes jautājumos un LU Satversmes sapulces priekšsēdētāja profesore Zanda Rubene uzsver: “Mēs dzīvojam dīvainā laikā – situācijā, kur ir pazuduši jēgas savienojumi. Līdz ar to mēs nespējam izskaidrot šobrīd pasaulē notiekošo ar tradicionāliem zinātnes līdzekļiem vai ar pierastajām prasmēm un domāšanas kompetencēm, kas mums ir. Pēcpatiesības laikmets, par kuru esam jau gadu desmitiem runājuši, no teorijas ir kļuvis par realitāti. Postpatiesības laikmets ir apstākļi, kuros objektīviem faktiem ir mazāka ietekme uz sabiedrību, nekā emocijām un personīgajām pārliecībām. To ieraudzījām Covid-19 pandēmijas laikā, kur skaidri iezīmējās cilvēku nevēlēšanās ticēt zinātnei un vēlme ticēt sazvērestības teorijām. Pēc 24. februāra apzināmies, ka patiesība ir kļuvusi par ideoloģiskās dominances formu, kad ir mēģinājumi piespiest ticēt notikumiem un tēzēm neatkarīgi no pierādījumiem. Šodienas konferences tēma ir ārkārtīgi savlaicīga un vietā, jo ir kopīgi jādomā, kā mums visiem dzīvot ikdienā, šajā situācija, un kā atgūt pazudušos jēgas savienojumus. Un, no otras puses, ir jādomā arī par zinātnieka jauno misiju – par to, kā veidot tiltu starp zinātni un sabiedrību, kuras uzticēšanās zinātnei pēdējos gados ir mazinājusies.”
Profesore Signe Bāliņa, Latvijas Universitātes rektora padomniece digitālās sabiedrības jautājumos, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, norāda: “Latvijas Universitāte man asociējas ar zināšanām – ar gaismu, ko sniedz zināšanas. Visā Eiropas Savienībā šī dekāde ir digitalizācijas dekāde, kur mēs domājam par mērķiem, kā Eiropai būt konkurētspējīgai un kā ikvienam no mums būs konkurētspējīgam. Viens no veidiem ir apzināties iespējas, ko sniedz digitalizācija un dažnedažādi digitālie risinājumi. Vienlaikus mēs esam tie, kas rada šīs tehnoloģijas un mākslīgā intelekta algoritmus. Ja paši nebūsim gudri, tad arī radītie risinājumi nebūs tie, kas dos kādu pievienoto vērtību cilvēcei. Aicinu izmantot iespējas, kas ir Latvijas Universitātē – gan dažādos studiju kursus, gan mūžizglītības kursus, gan citas iespēs, kā nonākt pie inovācijām.”
Renārs Kairis, LU Studentu padomes Sociālā virziena vadītājs un LU Ekopadomes priekšsēdētājs, sveicot Latvijas Universitātes saimi svētkos, uzsvēra: “Dzimšana iezīmē sava veida attīstību, pārmaiņas, kaut kā jauna sākumu. Šodienas konference ir skaidrs uzstādījums tam, ka, mainoties laikiem, maināmies arī mēs. Konference iezīmē to, kas mums rūp: drošība, vide, iekļautība un izaicinājumi, kuri izriet no šī laikmeta. Šīs tēmas ir ne tikai skaļas, bet arī fundamentālas Latvijas Universitātes saimei, Latvijai un galu galā – arī pasaulei. Tā ir vīzija attīstībai gan Alma Mater, gan sabiedrībai.”
LU 103. JUBILEJAS KONFERENCES VIDEOIERAKSTS
Konferences darbs norisinājās četros tematiskos blokos: “Pilsēta cilvēkiem un zaļā universitāte”, “Drošība pēcpatiesības laikmetā”, “Digitalizācija. Šodienas mācības nākotnes sabiedrībai”, “Ceļā uz iekļaujošu sabiedrību”. Konferencē Latvijas Universitātes pārstāvji – mācībspēki, pētnieki, studenti – un nozaru eksperti dalījās viedokļos par laikmeta izaicinājumiem un par universitātes lomu tajos, tostarp par ilgtspējīgu pilsētvidi un zaļās universitātes uzdevumiem un iespējām, par pēcpatiesības laikmeta realitātes ietekmi uz sabiedrības drošību, par digitalizācijas ietekmi un attīstības virzieniem nākotnē, kā arī par daudzveidības nozīmi iekļaujošā sabiedrībā. Konferenci vadīja žurnālists Uģis Joksts.
