Akadēmiskais centrs
2022. gada 1. februārī LU 80. zinātniskās konfereces ietvaros strādāja apakšsekcija “Izglītība sociālās vienlīdzības sekmēšanai”. Apakšekcijas statistika: 14 runātāji, 9 prezentācijas un 32 klausītāji, 2 moderatori. Apakšekcijas ģeogrāfija: Kipra, Lietuva, Latvia. Apakšekcija sapulcināja pētniekus no Kipras Universitātes, Viļņas universitātes, Vitauta lielā universitātes, Latvijas Universitātes un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas.
Konferencē aktualizēti vairāki pētnieciskie virzieni: ģimeņu sociokenomiskā statusa un skolēnu sasniegumu saistība (Demos Michael no Kipras Universitātes, Liena Hačatrjana no LU), pedagoģiskās iespējas negatīvu sociālekonomiski faktoru mazināšanā un atbalsts skolēniem no zema socioekonomiskā statusa ģimenēm, skolotāja loma iekļaujošas pedagoģijas īstenošanā (Agne Brandisauskiene un Olga Iurasova no Vitauta lielā universitātes), līderība iekļaujošai izglītībai (Maija Kokare un Dita Nīmante no LU), metodoloģijas (lasītprasmes veicināšana, diskalkulija) skolēnu ar speciālajām vajadzībām atbalstam iekļaujošā skolā (Andra Rektina no Lu un Ieva Bilbokaitė-Skiauterienė, Irena Kaffemanienė no Viļņas Universitātes), sociālekonomisko faktoru ietekme skolēnu vērtību tipos (Māris Pavlovs no LU) un drāmas potenciāls vardarbības risku mazināšanā skolā (Baiba Moļņika no LU).
Savās prezentācijās pētnieki atgādināja klausītājiem, ka, lai gan ģimenes sociālekonomiskajam statusam ir nozīmīga loma un tas var negatīvi ietekmēt skolēnu sasniegumus, tomēr tik pat noteicoša loma ir skolas videi un skolotājam. Agne Brandisauskiene un Olga Iurasova no Vytautas Lielā Universitātes, pamatojoties sava pētījuma rezultātos, rekomendēja skolotājiem pievērst lielāku uzmanību labvēlīgas psiholoģiski emocionālas klases vides veidošanai. Viņu pētījums apliecināja, ka, izveidojot emocionālas un sirsnīgas attiecības klasē, ir iespēja mazinātu negatīvos sociālekonomiskos aspektus bērna izglītībā un sniegumā.
Liena Hačatrjana no Latvijas Universitātes, stāstot par COVID laikā no jauna radušamies nevienlīdzības riskiem, norādīja, ka 11. klases skolēnu ar mācību grūtībām individuālajam konsultatīvajam atbalstam COVID apstākļos ir bijusi izšķiroša loma skolēnu mācībās sasniegumu gūšanā. Kā secinājusi pētniece, individuālais atbalsts un individuālās konsultācijas attālināto mācību laikā ir bijis nozīmīgs, tas prognozējis skolēniem augstākus sasniegumus.
Vairākas prezentācijas bija veltītas iekļaujošās izglītības problemātikai, atklājot iekļaujošās izglītības dažādos kontekstus un problemātiku. Pētnieki bija vienoti tajā, ka iezīmējas kopēja tendence, ka iekļaujošā izgītībā ir zināma plaisa starp iekļaujošās izglītības politisko virzību un praktisko īstenošanu. Ieva Bilbokaitė-Skiauterienė un Irena Kaffemanienė no Viļņas Universitātes skaidroja, ka lielāka uzmanība praksē tiek pievērsta tam, kur skolēnu ar speciālajām vajadzībām fiziski iekļauj (vispārējā vai speciālā skola), mazāk fokusējas uz to, cik kvalitatīvs šiem skolēniem ir izglītības process. Maija Kokare no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Dita Nīmante no Latvijas Universitātes savukārt aktualizēja jautājumu par līderību iekļaujošajai izglītībai. Pētnieces norādīja, ka, iespējams, uz šī brīža problēmām jāpaskatās būtu tieši caur nepieciešamību izvērtēt skolā īstenotos līderības modeļus.
Priecēja Andras Rektinas (Latvijas Universitāte) prezentācija, kas iepazīstināja ar izstrādāto Metodisko materiālu par diskalkuliju. Šis materiāls drīzumā ar IZM starpniecību nonāks katrā skolā.
Noslēgumā vēlos pateikties gan konferences organizatoriem, referentiem, klausītājiem, gan apakšekcijas moderatorēm, Guntai Kraģei un Baibai Moļņikai, par iespēju diskutēt un aktualizēt būtiskus sociālās pedagoģijas jautājumus.
