Akadēmiskais centrs
18.februārī LU 79. starptautiskās zinātniskās konferencē sekcijā “"Izglītība sociālās vienlīdzības sekmēšanai" 18 prezentācijās, piedaloties referentiem no 7 dažādām valstīm, un vairāk kā 70 klausītājiem tiešsaistē, tika aktualizēti būtiski ar iekļaujošo izglītību, speciālo izglītību, sociālo pedagoģiju un sociālo darbu saistīti temati (skatīt konferences apakšsekcijas programmu šeit).
Viena no satraucošākajām tendencēm runātāju referātos atklājās saistībā ar skolēniem ar speciālajām vajadzībām sniegto nepietiekamo atbalstu vispārizglītojošajās skolās COVID -19 apstākļos. Kā pārliecinājāmies, tad tā ir gan globāla, gan lokāla problēma. Pētniece Karmena Trasberga no Tartū universitātes (Igaunija) referātā “Kā COVID-19 ir veicinājis sociālo nevienlīdzību - Igaunijas skolotāju pieredze” norādīja, ka viens no lielākajiem vispārizglītojošo skolu skolotāju izaicinājumiem Igaunijā - skolotāju nespēja sniegt individualizētu atbalstu skolēniem ar speciālajām vajadzībām attālinātajās mācībās. Pie tam, tas ir situācijā, kad Igaunijas skolotāji ir salīdzinoši zinošāki atbilstošu tehnoloģisko risinājumu izmantošanā izglītībā. Skolotāji pētījumā bija atzinuši, ka vislielākās grūtības attālinātajās mācībās ir bērniem ar mācīšanās traucējumiem, uzmanības un sociāli emocionālajām problēmām. COVID -19 laikā mācīšanās ekrāna priekšā, nepietiekamais vecāku atbalsts un nepietiekamas iespējas sniegt individualizētu atbalstu skolēniem ar speciālajām vajadzībām no atbalsta dienestu un atbalsta speciālistu puses, ir palielinājusi tā saucamo mācību sasniegumu plaisu starp bērniem ar speciālajām vajadzībām un pārējiem skolēniem. Tādējādi, kā atzina pētniece, COVID -19 ir sekmējusi arvien lielāku izglītības nevienlīdzību, nenodrošinot adekvātu atbalstu bērnu grupai, kurai tā ir visvairāk nepieciešama. Līdzīgas tendences atklājās Latvijas universitātes pētnieces Egijas Laganovskas referātā “Attālinātās mācības Covid19 pandēmijas laikā skolēniem ar mācīšanās traucējumiem: izaicinājumi un iespējas”. Vispārizglītojošo skolu speciālie pedagogi gan apliecināja, ka 60% gadījumos turpina klātienē atbalstīt skolēnus ar mācīšanās traucējumiem. Taču nepietiekami tiek izmantoti atbalsta mehānismi tieši attālinātajās mācībās. Attālinātajās mācības minimāli un tikai atsevišķos gadījumos izmantoti atbalsta mehānismi, kas tika iepriekš īstenoti klātienes mācībās, piemēram, Individuālā izglītības programmas plāna aktualizēšana un izstrāde, atgādņu izmantošana mācību procesā un citas. Šie rezultāti apstiprina pirmā COVID -19 laikā Latvijas ekspertu izteiktās prognozes, ka krīzes situācijā skolēni, kuriem ir grūtības apgūt mācību saturu jau tradicionālā formā, attālinātajās mācībās varētu saskarties ar papildu sarežģījumiem, nepietiekami tiek nodrošināts arī specializētais atbalsts. Izteiktās ekspertu bažas par to, vai bērni ar speciālajām vajadzībām saņems visu nepieciešamo atbalstu mācību procesā, ir izrādījušās pamatotas (skat. šeit).
Par vecāku lomu un sadarbības nozīmi bērnu ar speciālajām vajadzībām izglītībā konferencē referēja Marianna Gregoriou, Eliada Pampoulou, George Milis no nevalstiskās organizācijas “Eurocy Innovations Ltd”(Kipra), uzstājoties ar referātu: Sociālās vienlīdzības veicināšana iekļaujošā izglītībā: to vecāku pieredzes kartēšana, kuri paļaujas uz papildinošo un alternatīvo komunikāciju.
Vairāki referāti bija veltīti iekļaujošās izglītības aktualitātei – gan vispārējā izglītībā, gan augstsākajā izglītībā. Piemēram, Thomas Barow un Girma Berhanu no Gēteborgas Universitātes referēja par “Iekļaujošās izglītības normatīvais regulējums, politika un prakse Zviedrijā”, atklājot iekļaujošās skolas vides organizēšanas nozīmi kā izaicinājumu Zviedrijas izglītībā. Latvijas Universitātes maģistre Dina Zveja referātā “Atbalsts augstākajā izglītībā studentiem ar mācīšanās traucējumiem Latvijā, Somijā, Vācijā un Kanādā” aktualizēja nepietiekamo normatīvo regulējumu attiecībā uz atbalsta nodrošināšanu studentiem ar mācīšanās traucējumiem Latvijā salīdzinājumā ar citu valstu regulējumu. Savukārt Rasa Iesalniece, Latvijas Universitātes maģistrante, iepazīstināja ar darbu projektā “Mans HUB – tiešsaistes repozitorijs iekļaujošām labajām praksēm, resursiem, resursiem, metodikai lietošanai formālajā un neformālajā izglītībā” (604454-EPP-1-2018-1-LV EPPKA3-IPI-SOC-IN)”, kura ietvaros ir apkopoti 60 metodiskie materiāli latviešu valodā iekļaujošās izglītības veicināšanai, izstrādāti kritēriji iekļaujošās izglītības metodisko materiālu izvērtēšanai.
Referātos tika aktualizēta nepieciešamība sniegt atbalstu bērniem, kas nāk no ģimenēm ar zemu sociāli ekonomisko statusu. Kā atklāts starptautiskajos pētījumos, šo bērnu grupa ir pakļauta arī zemākiem mācību sasniegumiem. Lietuvas kolēģi dalījās ar savu pētījumu rezultātiem. Piemēram, Rasa Nedzinskaite-Maciuniene, Jurate Cesnaviciene, Ramute Bruzgeleviciene no Vitautas Magnusa Universitātes (Lietuva) iepazīstināja ar savu pētījumu referātā ” ‘Viss ir par jums’: skolotāju profils, strādājot ar studentiem ar zemu sociālekonomisko statusu.”, īpaši aktualizējot skolotāja lomu un iespējas veicināt šo skolēnu sasniegumus mācību procesā.
Caurviju ideja referātos bija skolotāja vai sociālā darbinieka un viņa kompetences, labizjūtas, pašefektivitātes nozīme efektīvas darbības nodrošināšanā institūcijā. Tā ir gan atslēga tam, lai skolēni skolā gūtu augstus sasniegumus, lai tiktu nodrošināts nepieciešamais atbalsts bērniem un cilvēkiem ar speciālajām vajadzībām. Specifiskām zināšanām ir būtiska nozīme nepieciešamā atbalsta nodrošināšanā cilvēkiem ar kādām speciālām vajadzībām. Diemžēl, kā atzina Milda Ratkevičienė, Liudmila Rupšienė, Regina Saveljeva no Klaipēdas Universitātes (Lietuva) referātā “Veselības aprūpes darbinieku apmācība cilvēku ar invaliditāti līdztiesībai veselības sistēmā”, lai gan sociālo darbinieku zināšanām, kompetencēm par cilvēkiem ar speciālajām vajadzībām ir liela nozīme, pašlaik sociālo darbinieku sagatavošanas programmās Lietuvā šāda sadaļa tieši izpaliek.
Kā ļoti nozīmīgu vērtējama Latvijas Universitātes maģistres Dace Daliņa prezentācija “Skolotāju kolektīvās efektivitātes izvērtēšana skolas vidē kā mācīšanās organizācijā”, kuras ietvaros tika prezentēta Latvijā validizētā aptauja: Skolotāju kolektīvās efektivitātes skala (Collective Teacher Efficacy Scale; Tschannen-Moran, M. & Barr, M., 2004), kas pieejama latviešu valodā un izmantojama Latvijas pētniekiem tālākos pētījumos (skatīt šeit).
