- viegli saprotamu un salīdzināmu grādu sistēmas radīšana un vienotu Eiropas diplomu pielikumu ieviešana;
- divu studiju ciklu (two main cycles) īstenošana: undergraduate (pamatstudiju); graduate (pēcdiploma studijas - maģistra un/vai doktora studijas); 2003.gadā doktora studijas definējot kā trešo studiju ciklu;
- ECTS kredītpunktu sistēmas ieviešana;
- mobilitātes veicināšana studentiem, docētājiem un vispārējam personālam;
- sadarbības veicināšana augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, izstrādājot vienotus kritērijus un metodoloģiju;
- vienotas Eiropas augstākās izglītības telpas dimensijas veicināšana, akcentējot programmu izveidi, starptautisku institucionālu sadarbību, mobilitātes shēmas, studiju, prakšu un pētniecības integrētu programmu izveidi.
Analizējot Boloņas deklarāciju un arī visus ziņojumus no Ministru konferencēm (1999.-2018.), kuras tika organizētas, lai apzinātu katrā valstī paveikto un izvirzītu nākamā perioda mērķus, var izdarīt dažus nozīmīgus secinājumus. Pirmās desmitgades Boloņas procesa ziņojumi ir politiski orientēti un vairāk attiecināmi uz strukturālām izmaiņām, taču pēdējo gadu laikā ir vērojamas konceptuālas izmaiņas, arvien vairāk uzsverot pedagoģiskas kategorijas, piemēram, kritiskās, radošās un inovatīvās domāšanas attīstīšana. Līdz ar to var teikt, ka Boloņas procesa īstenošanā ir vērojamas transformācijas no strukturālām izmaiņām uz pedagoģiskām inovācijām, notiek arī akcentu maiņa no vienotas augstākās izglītības sistēmas veidošanas uz vienotu jēgpilnu studiju procesa kvalitātes pilnveidošanu. Šos pieņēmumus pamato 2015. gadā Erevānā (Armēnijā) notikusī Boloņas procesa dalībvalstu izglītības Ministru sanāksme, kurā tika definēts, ka visu Boloņas deklarācijas dalībvalstu galvenā misija ir iedrošināt un atbalstīt augstākās izglītības iestādes pedagoģisko inovāciju ieviešanā studentcentrētā studiju procesā, kā arī pilnībā izmantot digitālo tehnoloģiju potenciālu mācīšanas un mācīšanās procesā, kas būtiski stiprina pedagoģijas nozīmi inovāciju sekmēšanā augstākajā izglītībā. Savukārt 2018.gada maija sanāksmes ziņojumā Parīzē (Francijā) tiek izvirzīts mērķis dalībvalstīm veicināt un atbalstīt institūciju nacionālās un Eiropas mēroga iniciatīvas augstskolu docētāju pedagoģiskās kompetences pilnveidē. Ziņojumā tiek uzsvērta digitalizācijas nozīme mūsdienu sabiedrībā, augstākās izglītības iestādes tiek aicinātas nodrošināt studentiem un docētājiem iespēju strādāt un studēt digitalizētā izglītības telpā (piemēram, Moodle), kā arī organizēt studiju procesu, īstenojot kombinētās mācīšanās pieeju (blended learning). Turklāt, Bologna follow-up group tiek uzticēts virzīt augstākās izglītības digitalizācijas un pedagoģiskās inovācijas attīstību par 2018.-2020. gada vadošo tēmu.
OSMOZE veicina un attīsta augsta līmeņa zinātniski pētniecisko sadarbību starp Latvijas un Francijas zinātniskajām institūcijām, tai skaitā augstākās izglītības institūcijām un valsts un privātajiem uzņēmumiem, mobilitātes pasākumu ietvaros saskaņā ar vienošanos, lai sekmētu augsta līmeņa zinātnisko pētījumu īstenošanu un konkurētspējīgu tehnoloģiju izstrādi. 2017. gadā apstiprinātie projekti.