6. jūnijā promocijas darbu psiholoģijā aizstāvēs Estere Birziņa

Temats: „Mātes un bērna mijiedarbības un pirmsskolas vecuma bērnu eksternalizēto uzvedības problēmu izmaiņas Marte Meo terapijas laikā” Darba vadītājs: Dr. psych., asoc. profesore Baiba Martinsone Recenzenti:
        Ph.D., asoc. profesore Anika Miltuze, Latvijas Universitāte
        Dr. psych., docente Aija Dudkina, RPIVA
        Ph.D., asoc. profesore Lyndall Strazdins, Austrālijas Nacionālā Universitāte

Pētījuma novitāte

Pētījumā pamatota Marte Meo terapijas teorētiskā bāze saistībā ar teorijām attīstības un klīniskajā psiholoģijā. Teorētiskajā modelī integrētas piesaistes, intersubjektivitātes un mentalizācijas teorijas. Promocijas darba ietvaros ir pētīta mātes atbalstošā uzvedība saistībā ar noteiktām dimensijām, kas ļauj spriest par mātes  pieeju bērna audzināšanai tieši uzvedības līmenī. Veikti precizējumi un būtiski papildinājumi vecāku – bērnu mijiedarbības dimensiju satura aprakstā.

Pētījuma galvenā būtība

Pētījumi apliecina, ka, ja netiek saņemta savlaicīga un piemērota iejaukšanās, pirmsskolas vecuma bērnu eksternalizētās uzvedības problēmas turpina pastāvēt. Turpmāk var prognozēt iespējamu antisociālu uzvedību un uzvedības traucējumus. Domājot par palīdzības iespējām, būtiski, ka intervences procesā tiek strādāts arī ar šo bērnu vecākiem. Svarīgi, ka terapijas laikā vecākiem ir iespēja mācīties un praktizējot apgūt pozitīvu pieeju bērna audzināšanā, tostarp arī pozitīvas bērna vadīšanas un kontroles prasmes. Tas tādēļ, ka eksternalizētās uzvedības cēloņi un veicinošie faktori ir saistīti ne tikai ar ģenētiski noteiktām bērnu temperamenta iezīmēm un citiem bioloģiskajiem faktoriem, bet arī ar vecāku aprūpes kvalitāti un audzināšanas prasmēm. Marte Meo terapeitiskajā procesā, veicinot mātes apzinātu sava bērna vērošanu, mātes refleksijas spējas un mentalizēšanu, tiek mainīts līdzšinējais bērna – mātes mijiedarbības modelis, netiešā veidā palīdzot attīstīt arī piesaistes drošību un intersubjektivitāti mātes un bērna mijiedarbībā.

Pētījuma rezultāti un nozīmīgums

Pētījums norāda uz iespējām mazināt bērnu eksternalizēto uzvedību pirmsskolas vecumā, ja terapeitiski strādā ar bērnu mātēm. Deviņu terapeitisko sesiju laikā  intervences grupā pozitīvi mainījās gan māšu atbalstošā uzvedība, gan māšu – bērnu mijiedarbība. Tika konstatēts, ka eksperimentālajā grupā māšu novērtētās bērnu eksternalizētās uzvedības problēmas bija statistiski nozīmīgi samazinājušās. Turklāt rezultāti pozitīvām izmaiņām bija stabili, veicot noturības pārbaudi pēc četriem mēnešiem, sākot no terapijas sākuma. Konstatētas statistiski nozīmīgas sakarības starp mātes novērtētām bērna eksternalizētās uzvedības problēmām pēc četriem mēnešiem, sākot no terapijas sākuma, un mātes atbalstošu uzvedību pēc četriem mēnešiem. Tās mātes, kurām bija augstāka atbalstošā uzvedība mijiedarbības laikā ar bērnu, mazāk norādīja bērna eksternalizētās uzvedības problēmas. Promocijas darbā apkopotās teorētiskās atziņas ir nozīmīgas, lai paplašinātu speciālistu izpratni par mātes un bērna mijiedarbību. Pētījuma rezultāti varētu būt noderīgi dažādu par cilvēku labklājību un veselību atbildīgo dienestu speciālistiem, lai plānotu psiholoģiskās palīdzības un rehabilitācijas pasākumus.