LU konference
Pirmajā posmā visās trijās dalībvalstīs (Latvija, Itālija, Grieķija) projekta aktivitātēs bija iesaistīti 260 skolēni, kas tika atlasīti pēc noteiktiem kritērijiem, kas liecināja, ka viņi ir uzskatāmi par agrīnas izglītības pamešanas riska grupas skolēniem.
Pētījuma rezultāti liecina, ka ir iespējams izmantot robotikas aktivitātes, lai panāktu izmaiņas skolēnu attieksmē pret mācīšanos, paaugstinātu viņu mācību motivāciju, tomēr svarīgi ir atcerēties:
Vairāk informācijas par ROBOESL projektu (EU PROJECT - ROBOESL 2015-1-IT02-KA201-015141):
www.roboesl.eu un Facebook
- Mācību procesā jāveicina skolēnu pašefektivitātes izjūtas attīstība, lai sekmētu mācību motivācijas pieaugumu.
- Skolēniem ir nepieciešama tūlītēja atgriezeniskā saite par paveikto un jāiesaista viņus pašvērtēšanas procesā, lai veicinātu izpratnes veidošanos par mācību darbu un mācību sasniegumiem.
- Mācību procesā izmantojot tehnoloģijas jāatceras par to izmantošanas jēgu, lai veicinātu skolēnu zināšanu konstruēšanas procesu, nevis tikai nomainītu tradicionālās tāfeles pret interaktīvajām tāfelēm (vai citām tehnoloģijām).
- Ir samērā izteiktas atšķirības skolēnu un skolotāju viedokļos par pozitīvajām izmaiņām mācību procesā izmantojot robotikas aktivitātes un tam varētu būt vairāki iemesli:
- Skolotājiem ir izveidojusies noteikta attieksme pret agrīnas izglītības pamešanas riska grupas skolēniem un viņi nav gatavi mainīt savu viedokli tikai tāpēc, ka skolēni ir ieinteresēti robotikas aktivitātēs. Tas ir iemesls, kāpēc netiek pamanīti uzlabojumi skolēnu uzvedībā un attieksmē pret mācībām, tādejādi netiek sekmēta skolēnu pašefektivitātes izjūtas attīstība.
- Formālais izglītības process, kurā ir standartizētas prasības, nav piemērots skolēniem, kuriem ir specifiskas mācīšanās vajadzības, specifiskas veselības problēmas, vai citi riski, kas var radīt agrīnas izglītības pamešanas draudus. Šos draudus ir grūti novērst, ja netiek panāktas izmaiņas skolotāju attieksmē pret skolēniem, kuriem ir nepieciešams specifisks atbalsts.
- Formālais izglītības process, kurā ir standartizētas prasības, nav piemērots skolēniem, kuriem ir specifiskas mācīšanās vajadzības, specifiskas veselības problēmas, vai citi riski, kas var radīt agrīnas izglītības pamešanas draudus. Šos draudus ir grūti novērst, ja netiek panāktas izmaiņas skolotāju attieksmē pret skolēniem, kuriem ir nepieciešams specifisks atbalsts.
Savukārt 27. un 28. novembrī notika projekta darba grupas sanāksme par turpmāk veicamajiem darbiem un konferences organizēšanu Rīgā “Innovations, technologies and research in education”, kas notiks 2017.gada 12. un 13.maijā.
Projekta zinātniskie līderi: Dimitris Alimisis (EDUMOTIVA, GR), Linda Daniela (Latvijas Universitāte, LV), Michele Moro (Padovas Universitāte, IT), Emanuele Micheli (Scuola di Robotica, ΙΤ). Vairāk informācijas par ROBOESL projektu (EU PROJECT - ROBOESL 2015-1-IT02-KA201-015141):
www.roboesl.eu un Facebook
