Erasmus+ projekts Optimizēta mācīšanās tiešsaistē atbilstoši personalizētam mācīšanās profilam (Using Profiles to Optimize Online Learning - UPTOOL)

No 2021. līdz 2024. gadam Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes pētnieki, profesores Lindas Danielas vadībā, aktīvi piedalījās Erasmus+ projektā "Using Profiles to Optimize Online Learning" (UPTOOL). Šī projekta mērķis bija uzlabot tiešsaistes mācību procesu, pielāgojot to individuāliem mācīšanās profiliem.

Projekta ietvaros tika izstrādāti mācību materiāli trīs moduļos: digitālā pratība, mediju pratība un matemātikas pamati. Projekta galvenie mērķi bija šādi:

1. Veicināt pielāgotas un aktīvas pedagoģijas ieviešanu, balstoties uz digitāliem risinājumiem.
2. Samazināt mācību pārtraukšanas risku, pārejot no tradicionālām uz tiešsaistes mācību metodēm.
3. Atbalstīt izglītojamos, pedagogus un izglītības iestādes digitālajā pārveidē, piedāvājot labās prakses piemērus iekļaujošas virtuālās mācību ekosistēmas izveidei un mazinot digitālā analfabētisma līmeni.
4. Veicināt kvalitatīvu e-mācību stratēģiju izstrādi un ieviešanu.

Projekta galvenos rezultātus var noklausīties arī šajos divos podkāstos:

1. Datu analīze - ŠEIT
2. Mācīšanās stratēģijas - ŠEIT

Latvijas Universitātes pētnieku galvenais uzdevums bija izstrādāt metodoloģiju, lai analizētu izglītojamo mācīšanās profilus, izveidotu zināšanu pārbaudes testus katram mācību modulim, kā arī noslēgumā sniegtu ieteikumus par efektīvākajām tiešsaistes mācību stratēģijām. Šis darbs nodrošināja vērtīgas atziņas par tiešsaistes mācību organizēšanu un sekmēja digitālo risinājumu ieviešanu izglītībā.

Pamatojoties uz analizētajiem datiem, izdarīti šādi secinājumi par mācību metožu efektivitāti:

1. Digitālo mācību metožu ieviešana ievērojami uzlabo personalizētas mācīšanās rezultātus.
   Izglītojamie, kuri izmantoja digitāli pielāgotas mācību platformas, demonstrēja augstāku iesaistes līmeni un labākus akadēmiskos sasniegumus, salīdzinot ar tradicionālo pieeju.
2. Personalizēta mācīšanās pieeja palīdz samazināt mācību pārtraukšanas risku.
   Dati rāda, ka mācību pārtraukšanas līmenis ir ievērojami zemāks starp izglītojamajiem, kuriem bija pieejama mācību vide, kas pielāgota viņu individuālajām vajadzībām un prasmēm.
3. Matemātikas moduļa rezultāti norāda uz nepieciešamību pēc uzlabojumiem.
   Analizētie dati liecina, ka matemātikas pamatprasību apguves efektivitāte bija zemāka nekā plānots. Izglītojamajiem bija grūtības pielāgoties digitālajai mācību videi, kas daļēji izskaidrojams ar nepietiekami pielāgotiem uzdevumiem un digitālo rīku sarežģītību. Šie rezultāti uzsver nepieciešamību pilnveidot mācību materiālus, padarot tos interaktīvākus un vienkāršākus lietošanai, kā arī pielāgot uzdevumus izglītojamo dažādajiem prasmju līmeņiem.
4. Mediju un digitālās pratības moduļi veicina kompleksu prasmju attīstību.
   Šie moduļi ne tikai uzlaboja izglītojamo tehnoloģiju izmantošanas prasmes, bet arī palīdzēja attīstīt kritisko domāšanu un informācijas analīzes iemaņas.
5. Pedagogu un izglītojamo sadarbība ir būtisks efektivitātes faktors.
   Dati norāda, ka veiksmīga digitālo mācību metožu ieviešana ir tieši saistīta ar pedagogu spēju vadīt procesu un izglītojamo atvērtību jaunām pieejām.
6. Digitālo tehnoloģiju plaša pieejamība samazina izglītības nevienlīdzību.
   Iekļaujošas un pieejamas mācību ekosistēmas ieviešana sekmēja gan izglītojamo motivāciju, gan viņu iespējas sasniegt augstākus rezultātus.
7. Nepieciešamība pēc pastāvīgas metodoloģijas pilnveidošanas.
   Analīze parāda, ka turpmāk nepieciešams attīstīt datu analīzē balstītas metodoloģijas, lai nodrošinātu vēl efektīvāku izglītojamo mācīšanās pieredzi un stratēģiju izstrādi.

Šie secinājumi apstiprina digitālo mācību metožu potenciālu veidot efektīvu, personalizētu un iekļaujošu izglītības procesu, kas veicina gan akadēmisko izaugsmi, gan sociālo līdzdalību.

Informāciju par projekta rezultātiem var atrast ŠEIT.